„Svešo sugu izplatība un ietekme saldūdens ekosistēmās”
Valsts pētījuma programmas EVIDEnT projekta Svešo sugu izplatība un ietekme uz Baltijas jūras un saldūdens ekosistēmām apakšprojekta Svešo sugu izplatība un ietekme saldūdens ekosistēmās realizācijas apskats
Valsts pētījuma programma “Latvijas ekosistēmu vērtība un tās dinamika klimata ietekmē” – EVIDEnT (2014-2017) kopumā tiek realizēta vairāku projektu ietvaros ar mērķi veikt vides un dabas resursu (jūras, iekšējo ūdeņu, sauszemes, purvu un mežu) bioloģiskās daudzveidības un ekosistēmu izmaiņu izpēti, kā arī veikt citus ekosistēmu pakalpojumu pētījumus, prognožu izstrādi, īpaši klimata izmaiņu kontekstā.
Programmas ietvaros projekta nr. 2. Svešo sugu izplatība un ietekme uz Baltijas jūras un saldūdens ekosistēmām apakšprojekta nr. 2.4. Svešo sugu izplatība un ietekme saldūdens ekosistēmās realizācija noris, sadarbojoties Daugavpils Universitātes Dzīvības zinātņu un tehnoloģiju institūta Ekoloģijas departamenta un Latvijas Hidroekoloģijas pētniekiem.
Apakšprojekta nr. 2.4. Svešo sugu izplatība un ietekme saldūdens ekosistēmās pētījumi ir saistīti ar svešo sugu ekoloģiskajiem un molekulāri ģenētiskajiem pētījumiem. Svešās, jo īpaši Ponto-Kaspijas sugas mūsdienās plaši ienāk, izplatās un nostabilizējas Eiropas iekšējos ūdeņos. Zināmas vairāk kā 100 šī reģiona sugas, kas ienāk Eiropas iekšējos ūdeņos. Amphipoda sugas ir vienas no izplatītākajām vēžveidīgo hidrobiontu sugām, kas ienāk Eiropas iekšējos ūdeņos. Ponto-Kaspijas faunas nokļūšana Baltijas jūras sateces baseinā (lielo upju grīvas, ezeri, ūdenskrātuves, jūras piekrastes ezeri, lagūnas, līči u.c.) saistīta gan ar to izplatību dabiskā ceļā, gan ar cilvēka radītām aktivitātēm (caur kuģu balasta ūdeņiem kuģojot gan jūru, gan iekšzemes ūdeņos, kanālu izbūve), gan vēsturiski aklimatizācijas jeb introdukcijas rezultātā kā vērtīga zivju barības bāze.
Ponto-Kaspijas vēžveidīgo faunas (svešo mizīdu un sānpelžu sugu) ienākšana Latvijas iekšējos ūdeņos sākotnēji saistīta ar to introdukciju, kā vērtīgu zivju barības bāzi pagājušā gadsimta 60. gados. Tā tika realizēta ar sānpeldēm Pontogammarus robustoides, Chaetogammarus warpachowskyi, mizīdām Paramysis lacustris, Limnomysis benedeni. Pašlaik viena no plašāk izplatītākajām sugām Latvijas iekšējos ūdeņos (Daugavas ūdenskrātuves, piejūras ezeri, Lielupe u.c.) ir sānpelde Pontogammarus robustoides, kas pēc tās introdukcijas Ķeguma ūdenskrātuvē ir veiksmīgi iedzīvojusies un izplatījusies gan Rīgas, gan Pļaviņu ūdenskrātuvē. Apakšprojekta pētījumi 2015. gada pavasarī, vasarā un rudenī Daugavas ūdenskrātuvē ļauj secināt, ka tā veido vairākas paaudzes gadā un ir labi nostabilizējusies, bet diemžēl ietekmē arī vietējo sānpelžu faunu, jo tikai vienu reizi starp svešo sugu P.robustoides paraugiem tika konstatēta vietējā suga Gammarus pulex. Turpmākie projekti pētījumi būs saistīti gan ar sugas molekulāri ģenētiskajiem pētījumiem, noskaidrojot to ģenētisko daudzveidību, kā arī turpināti sugas ekoloģiskie pētījumi.
Otrs apakšprojekta pētījumu objekts ir Eiropas un arī Latvijas iekšējos ūdeņos ļoti plaši izplatītā svešā Ponto-Kaspijas suga daudzveidīgā sēdgliemene Dreissena polymorpha. Sugas pētījumi ir saistīti ar tās ģenētiskās daudzveidības noskaidrošanu, kas var ļaut spriest par populācijas ģenētisko stabilitāti (daudzveidību un struktūru), līdz ar to arī izplatības un nostabilizēšanās sekmēm.
Apakšprojekta rezultāti 2.posma ietvaros ir prezentēti vairākās starptautiskās un vietējās konferencēs gan Latvijā, gan Krievijā (DU 57. starptautiskā zinātniskā konference, 8th International Conference on Biodiversity Research, 5th International Scientific Conference to commemorate famous hydrobiologist Georgi G. Winberg. “Dynamics and functioning of aquatic ecosystems under the impact of climate change and anthropogenic stress”, VPP EVIDEnT konference), ar šādām tēmām: “Saldūdens svešo un vietējo hidrobiontu sugu dažādu DNS izdalīšanas metožu salīdzinājums ģenētiskajiem pētījumiem”; “Testing of microsatellite primers in different populations of zebra mussels Dreissena polymorpha (Pallas, 1771) in Latvian lakes”; “Invasion genetics of zebra mussels Dreissena polymorpha (Pallas, 1771) in the different Latvian lakes”; Comparative characteristics of the studied indigenous, relict and nonindigenous higher crustaceans’ fauna in Belarus and Latvia”.
PROJEKTA ZIŅAS
30.08.2017. – Svešzemju sānpelde “Pontogammarus robustoides” Latvijas iekšējos ūdeņos
Papildus informācija:
Jana Paidere, apakšprojekta vadītāja
DU Dzīvības zinātņu un tehnoloģiju institūts
Ekoloģijas dapartaments
Hidroekoloģijas laboratorija