2015. gada 18. aprīlī notika projekta “DRAUGOS AR LATVIJU” “Valodas runātāju klubiņa” nodarbība
Aktualizēts 18.04.2015 13:36
2015. gada 18. aprīlī notika Eiropas Trešo valstu valstspiederīgo integrācijas fonda 2013. gada programmas ”1. „a” aktivitātes „Valodas un adaptācijas programmu attīstība trešo valstu pilsoņu integrācijai un saliedētas sabiedrības veidošanai” ietvaros Daugavpils Universitātē īstenotā projekta „Trešo valstu valstspiederīgo sociokultūras adaptācijas pasākumi integrācijai Latvijas sabiedrībā – DRAUGOS AR LATVIJU”, granta līguma Nr. IF/2013/1.a./18, „Valodas runātāju klubiņa” nodarbība – “Vispārējo latviešu Dziesmu un Deju svētku fenomens”.
„Valodas runātāju klubiņa” nodarbības laikā brīvprātīgie vadītāji stāstīja, ka šie svētki ir latviešu nacionālās identitātes sastāvdaļa, un parasti tie notiek reizi 5 gados Rīgā. Kopš 1873. gada šie svētki ir notikuši 25 reizes, tradicionāli tos sauca par Vispārīgajiem latviešu dziedāšanas svētkiem, bet pēc Latvijas okupācijas oficiāli pārdēvēja par Padomju Latvijas dziesmu (un deju) svētkiem. Kopš 1990. gada tos atkal sauc par Vispārējiem latviešu Dziesmu un Deju svētkiem un tajos piedalās aptuveni 30 000 dalībnieku, tostarp kori, deju kolektīvi, pūtēju orķestri, folkloras kopas, etnogrāfiskie ansambļi, tautas mūzikas ansambļi, lauku kapelas, koklētāju ansambļi, lietišķās un tēlotājas mākslas studijas, vokālie ansambļi, amatierteātri un ārvalstu kolektīvi. Vispārējos latviešu Dziesmu un Deju svētkos notiek ne tikai uzstāšanās, bet arī sacensības, kurās tiek noskaidroti laureāti. Visnozīmīgākā loma svētkos ir koriem un deju kolektīviem. Starpposmā no vieniem svētkiem līdz nākamajiem notiek repertuāra sagatavošana un skates, kurās nosaka nākamo svētku dalībniekus. Parasti pēdējās Dziesmu un Deju svētku dienas rītā notiek svētku gājiens, kurā piedalās visi to dalībnieki, savukārt vakarā Mežaparka estrādē notiek noslēguma koncerts.
Brīvprātīgie ne vien sniedza ieskatu Vispārējo latviešu Dziesmu un Deju svētku vēsturē, bet arī demonstrēja videomateriālus, kas atspoguļo latviešu tradicionālo deju mākslu, stāstīja par latviešu tautas tērpiem un to īpatnībām dažādos reģionos. Nodarbības noslēgumā visi projekta dalībnieki apguva dziesmu „Saule, Pērkons, Daugava”, ko kursanti ar studentu palīdzību vispirms iztulkoja un pēcāk interpretēja Raiņa dzejā izmantoto simbolu nozīmi.
Kursanti pauda patiesu apbrīnu par Dziesmu un Deju svētku masveidību, popularitāti latviešu vidū un atzina, ka nodarbībā redzētais viņus patiesi aizkustināja.
PROJEKTU LĪDZFINANSĒ EIROPAS SAVIENĪBA
Papildu informācija:
Projekta “DRAUGOS AR LATVIJU” vadītāja: prof. Maija Burima
E – pasts: maija.burima@du.ces.lv
Tālr. nr. 65424238
