2017. gada 1. decembris – 2018. gada 28. februāris
Aktualizēts 27.02.2018 09:59
Darbības programmas „Izaugsme un nodarbinātība”
1.1.1. specifiskā atbalsta mērķa „Palielināt Latvijas zinātnisko institūciju pētniecisko un inovatīvo kapacitāti un spēju piesaistīt ārējo finansējumu, ieguldot cilvēkresursos un infrastruktūrā”
1.1.1.1. pasākuma „Praktiskas ievirzes pētījumi”
Eiropas Reģionālā attīstības fonda finansētais projekts
„Jaunu luminiscentu savienojumu molekulārais dizains diagnostikas mērķiem”
(vienošanās Nr.1.1.1.1/16/A/211)
2017. gada 1. decembris – 2018. gada 28. februāris
Šajā periodā turpinās pētījumi, kuru galvenais mērķis ir pārbaudīt jauno luminiscento krāsvielu vizualizācijas spējas, izmantojot lāzerskenējošo konfokālo mikroskopiju un fluorescentās in situ hidridizācijas citoģenētikas metodi. Izstrādāti veiksmīgi protokoli mikroskopijai ar dažādu plaši izmantojamo fiksatoru pielietojumu. Kā pētījuma objekta piemērs tika izvēlētas trīs dažādas parazītisko trematožu sugas: Diplostomum spathaceum (no zivīm), Diplodiscus subclavatus un Prosotocus confuses (no vardēm) un nematode Trichinella britovi un T. spiralis (no savvaļas plesējiem). Pētījumu rezultātā iegūtas kvalitatīvas parazītu bildes ar skaidri redzamu iekšējo un ārējo uzbūvi, kas apliecina jauno krāsvielu pielietošanas efektivitāti. Cilvēkam trihinellas izraisa bīstamo slimību trihinelozi, un epizootiskās dabas un ekonomiskā sloga dēļ, kas saistīts ar invāzijas nokļūšanu cilvēka pārtikas ķēdē, tā ir nopietna pārtikas izcelsmes zoonoze.
Šajā periodā tika iesniegts zinātniskais manuskripts par linu, sarkanā āboliņa un lucernas augu kallusu embriju diagnostiku, izmantojot jaunu sintezēto krāsvielu un lāzerskenējošo konfokālo mikroskopiju. Šie augi izvēlēti, ņemot vērā to īpašības, nozīmību un pielietojumu Latvijā un Eiropā. Jaunais sintezētais benzatrona atvasinājums parādīja spilgtu fluorescenci. Somatiskie embriji tika atpazīti pēc embriju strukturālā marķiera – kalozes (augu polisaharīds), kas atrodas apkārt embriogēnām augu šūnām. Eksperimenti parādīja, ka sintezētajai fluorescējošai krāsvielai piemīt augsta vizualizēšanas efektivitāte, kas var būt noderīga ātrai un samērā lētai kallusa embriju diagnostikai, kas ir problemātiska in vitro kultūru specifikas dēļ. Šajā posmā var secināt, ka minētā metode varētu tikt sekmīgi izmantota agrobiotehnoloģijas nozarē jauno augu genotipu komercializācijā.
Papildus, šajā periodā tika sintezētas jaunas luminiscentās krāsvielas, kas ļauj vizualizēt hromosomu struktūru, tādēļ šo metodi var izmantot patogēno sugu noteikšanai. Šobrīd tiek gatavots zinātniskais manuskripts par FISH metodes pielietošanu dažādu dzīvnieku patogēnu diagnostikai veterinārmedicīnā.
Papildinformācija:
Jeļena Kirilova
projekta zinātniskā vadītāja,vadošā pētniece
E-pasts: jelena.kirilova@du.ces.lv