26.10.2017. notika Letonikas VII kongresa atklāšanas plenārsēde
Aktualizēts 07.11.2017 11:54
2017. gada 26. oktobrī Daugavpils Universitātē (DU) notika Letonikas VII kongresa atklāšanas plenārsēde, veltīta Latgales kongresa 100. gadadienas atcerei.
Plenārsēdi atklāja DU rektors akadēmiķis Arvīds Barševskis. Savā uzrunā kongresa dalībniekiem viņš uzsvēra: “Letonikai kā starpdisciplinārai pētījumu programmai viennozīmīgi jābūt starp mūsu valsts prioritārajiem zinātnes virzieniem un humanitārajās zinātnēs jābūt nopietnam valsts pasūtījumam”. Plenārsēdes atklāšanā klātesošos ar uzrunām sveica LZA prezidents akadēmiķis prof. Ojārs Spārītis, Latvijas Republikas Kultūras ministres ārštata padomnieks sociālās atmiņas un publiskās vēstures jautājumos Mārtiņš Kaprāns, Latvijas Republikas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Čehijā Alberts Sarkanis un Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijas rektors prof. Edmunds Teirumnieks. Plenārsēdi vadīja LZA korespondētājlocekle, DU prof. Maija Burima.
Pievēršoties Latgales tematikai un latgalistikai humanitāro zinātņu skatījumā, kongresa plenārsēdes 1. daļā ar Latgales novada veidošanās vēsturiskajiem aspektiem iepazīstināja asoc. prof. Henrihs Soms; doc. Andris Priede prezentēja pētījumu par Latgales klēra sociāli politisko orientāciju XX gs. sākumā Rēzeknes kongresā; akadēmiķis, kinorežisors un scenārists Jānis Streičs savā ziņojumā pievērsās 1958. gada Latgales kultūras nedēļas politiskajiem zemtekstiem; LZA Humanitāro un sociālo zinātņu nodaļas vadītāja akadēmiķe Raita Karnīte informēja par Latgales ekonomisko potenciālu; asoc. prof. Ella Buceniece portretēja Latgales filozofu pienesumu; akadēmiķis. prof. Ojārs Spārītis savā ziņojumā ilustrēja gleznotāja Miervalža Ķemera dzīves gājumu; akadēmiķis prof. Jānis Krastiņš sniedza pārskatu par Latgales arhitektūras pērlēm.
Plenārsēdes 2. daļā ziņojumi aktualizēja valodas un literatūras problemātiku Latgales reģionā. Prof. Ilga Šuplinska un prof. Lidija Leikuma prezentēja būtiskākos izaicinājumus un rezultātus latgalistikā no 2008 līdz 2017. g.; Latviešu valodas institūta vadošā pētniece Anna Stafecka sniedza ieskatu latviešu valodas vēsturē Latgalē; LZA īstenā locekle prof. Ina Druviete raksturoja latviešu valodas situāciju Latgalē multilingvisma un valodu konkurences apstākļos; Dr. hum. Alberts Sarkanis pievērsās izloksnes, dialekta, valodas un identitātes jautājumiem no sociālpolitiskā viedokļa; LZA korespondētājlocekle prof. Maija Burima iezīmēja koncepta “Latgales literatūra” nozīmju lokus jeb pīlārus reģionālās literatūras perspektīvā; LZA korespondētājlocekle prof. Ausma Cimdiņa salīdzināja latviešu un latgaliešu literatūru caur kopnacionālo un diskursu robežu prizmu, savukārt asoc. prof. Sandra Meškova iepazīstināja ar atmiņu stāstījuma īpatnībām Anitas Liepas darbos.
Kongresa laikā tika nolasīts akadēmiķes prof. Janīnas Kursītes ziņojums par Latgales daudzveidīgo kultūrbagātību laika un telpas perspektīvā un vadošās pētnieces Dagmāras Beitneres-Le Gallas ziņojums „Kas Latgale Latvijai: kultūrvēsturiska skice par pašizpratni un piederību”.
Pēc plenārsēdes diskusijām notika VPP „Letonika” projektā „Kultūra un identitātes Latvijā: mantojums un mūsdienu prakse”, ID Nr. 4.2., izstrādāto monogrāfiju – asoc. prof. Sandras Meškovas „Anita Liepa: dzīves raksti” un pētnieces Alīnas Romanovskas „Antons Austriņš. Dzīves un jaunrades krustpunkti” prezentācija. Monogrāfiju autores iepazīstināja ar savu pētījumu tematiskajiem lokiem, novitāti un pateicās ikvienam, kas iedvesmoja un sniedza atbalstu grāmatu tapšanas gaitā.
Prezentētās grāmatas aizsāk projektā paredzēto 9 monogrāfisko pētījumu kopas “LETONIKA” publicēšanu. To autori pievēršas identitātes, kultūras un sociālās vēstures izpausmēm rakstniecībā, uzmanības lokā ir mijiedarbe starp kanonu un perifēriju latviešu literatūrā. „Literārais kanons” attiecināms uz noteiktā laikā un vietā ievērojamāko literāro darbu kopu ar izteiktām nacionālās identitātes iezīmēm. Kanons netieši ietver arī „perifērijas”, „ārpus kanona” vai „citādības” projekciju. Publicētās monogrāfijas aktualizē par „perifēriem” apzīmētus rakstniekus un tekstus, sniedzot viņu literārā mantojuma izvērtējumu un pārkodēšanu. Pētījumu metodoloģija balstās starpdisciplinaritātē ar daudzveidīgu kultūras teoriju un kultūrkritisko prakšu izmantojumu.
Pēc svinīgā pasākuma plenārsēdes diskusijas noslēdzās neformālā gaisotnē.
Papildu informācija:
DU rektors prof. Arvīds Barševskis
t.: 654 22180
e-pasts: arvids.barsevskis@du.ces.lv
Projekta „Kultūra un identitātes Latvijā: mantojums un mūsdienu prakse”,
ID Nr. 4.2., vadītāja prof. Maija Burima
t.: 654 25452
e-pasts: maija.burima@du.ces.lv