Notikusi Daugavpils Universitātes Humanitārās fakultātes starptautiskā zinātniskā konference “XXV Zinātniskie lasījumi”
Aktualizēts 05.02.2015 13:45
2015. gada 29.–30. janvārīDaugavpils Universitātes Humanitārajā fakultātē (DU HF) notika ikgadējā starptautiskā zinātniskā konference XXV Zinātniskie lasījumi – vērienīgākais fakultātes zinātniskais notikums, kas reprezentē svarīgākās DU pārstāvētās humanitāro zinātņu jomas. Ik gadu konferencē piedalās daudzi pasaulē atzīti autoritatīvi un jaunie pētnieki no Latvijas un ārvalstīm. Šogad Zinātniskajos lasījumosuzstājās 200 referenti no Baltkrievijas, Itālijas, Krievijas, Latvijas, Lielbritānijas, Lietuvas, Polijas, Ukrainas un Vācijas.
Konferences norises dienas ir nemainīgas – katra gada janvāra pēdējā ceturtdiena un piektdiena, tāpēc tās organizētāji un dalībnieki to dēvē arī par Janvāra lasījumiem.
XXV Zinātnisko lasījumu atklāšanā konferences dalībniekus uzrunāja fakultātes vadības un konferences Rīcības komitejas pārstāvji, Daugavpils viesiem un DU zinātniekiem produktīvu domu apmaiņu novēlēja Daugavpils pilsētas domes priekšsēdētāja pirmais vietnieks Jānis Dukšinskis. XXV Zinātnisko lasījumu plenārsēdi atklāja HF dekāne profesore Maija Burima, norādot uz DU HF specifisko nišu Baltijas zinātniskajā telpā – salīdzināmajiem, sastatāmajiem un reģionālajiem pētījumiem valodniecībā, literatūrzinātnē un vēsturē, mutvārdu vēstures un dzīvesstāstu studijām, diasporas un perifērijas konceptu izpēti kultūrantropoloģiskajā diskursā.
Plenārsēdē ar priekšlasījumu Eiropas Savienības valodu politika: stūrakmeņi, jaunākie sasniegumi, nākotnes perspektīvas uzstājās LZA korespondētājlocekle, Latvijas Universitātes profesore Ina Druviete. LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta vadošais pētnieks, akadēmiķis Viktors Hausmanis referēja par tēmu Mīlestība Raiņa drāmās. DU asociētā profesore Sandra Meškova klātesošos uzrunāja ar ziņojumu Teksta robežu šķērsošana: Anitas Liepas rakstīšana procesā.
Plenārsēdē tika sumināts DU HF profesors, LZA korespondētājloceklis, Dr. habil. philol.Fjodors Fjodorovs – profesoram piešķirta LZA Raiņa balva par izcilu devumu salīdzināmās un cittautu literatūras izpētē. DU eksrektore, HF profesore Zaiga Ikere tika sveikta dzīves un darba jubilejā.
Konferences darbs noritēja septiņās tematiskajās darba grupas: Baltu valodas: sinhronija un diahronija, Slāvu valodas vēstures un kultūras kontekstā, Vācbaltu teksti: valodniecība un poētika, Angļu valoda: sinhronija un diahronija, Paaudzes literatūrā un kultūrā, Robeža un diaspora literatūrā un kultūrā, Vēsture: avoti un cilvēki.
Darba grupā Baltu valodas: sinhronija un diahronija Latvijas (Daugavpils, Liepājas, Rēzeknes un Rīgas augstskolu), Lietuvas (Kauņas, Šauļu un Viļņas augstskolu) un Krievijas (Maskavas Valsts universitātes) lingvisti referēja par baltu valodu dažādu līmeņu sinhroniem pētījumiem. Aplūkotas latviešu un lietuviešu izlokšņu valodiskās izpausmes un attīstības tendences, kā arī mūsdienu latviešu, latgaliešu un lietuviešu valodas aspekti, piemēram, leksikogrāfiskais process, dažu latviešu valodas parādību interpretācija, sintaktiskās struktūras, valodas pasaules ainas izpausme semantikā un tautas etimoloģijā. Plaši pārstāvēti arī onomastikas pētījumi: antroponīmi un etnonīmi.
Slāvisti no Baltkrievijas (Minska, Vitebska), Krievijas (Maskava, Novosibirska, Sanktpēterburga), Latvijas (Daugavpils, Rīga), Lietuvas (Viļņa) un Polijas (Lodza) pievērsās starpkultūru kontrastiem darba grupā Slāvu valodas vēstures un kultūras kontekstā, aktualizējot slāvu valodu izpēti sinhronajā un diahronajā aspektā. Klausītāju īpašu interesi izraisīja referāti par slāvu valodu vēstures problemātiku, mūsdienu pētījumiem onomastikā un kognitīvajā lingvistikā.
Vācu filoloģijas darba grupas Vācbaltu teksti: valodniecība un poētika referenti no Latvijas (Daugavpils, Liepāja, Rīga), Polijas (Varšava) un Vācijas (Mārburga) pievērsās aktualitātēm ģermānistikā un baltistikā, pētot vācu valodā uzrakstītus un ar Baltiju saistītus tekstus valodniecības un salīdzināmās literatūrzinātnes aspektā.
Konferences darba grupas Angļu valoda: sinhronija un diahronija dalībnieki no Latvijas (Daugavpils Universitātes, Latvijas Kultūras akadēmijas, Latvijas Universitātes, Valsts valodas centra, Rīgas Tehniskās universitātes) un Lietuvas (Šauļu Universitātes) diskutēja par tulkojumzinātnes, terminoloģijas, teksta poētikas, sociolingvistikas, zinātniskā diskursa risināšanas, semantikas un sastatāmās lingvistikas jautājumiem. Īpaša uzmanība tika veltīta specializētu tekstu tulkošanai, aktualitātēm kognitīvajā lingvistikā, nekonsekvencēm terminoloģijā un inovācijām multimodālā diskursa (reklāmas sludinājumu) pētījumu metodoloģijā.
DU HF XXV Zinātniskajos lasījumos lielu atsaucību guva tematiskā darba grupa Paaudzes literatūrā un kultūrā, kuru pārstāvēja gan pieredzējuši komparatīvisti un literatūras teorētiķi no Baltkrievijas (Gomeļa), Latvijas (Daugavpils, Liepāja, Rēzekne, Rīga), Krievijas (Maskava, Pleskava, Sanktpēterburga), Lietuvas (Kauņa, Šauļi) un Itālijas (Neapole), gan DU doktora programmā Literatūrzinātnestudējošie. Darba grupas dalībnieki pievērsās paaudžu fenomenam antropoloģiskajā un kultūrvēsturiskajā izpratnē, diskutēja par dzimtas, ģimenes, paaudžu pēctecības atveidi un „tēvu un dēlu” attiecību motīviem dažādu laiku un virzienu literatūrā.
Darba grupa Robeža un diaspora literatūrā un kultūrā notika ar Valsts pētījumu programmas Letonika projekta Kultūra un identitātes Latvijā: mantojums un mūsdienu prakse, ID Nr. 4.2 atbalstu. Tās ietvaros tika prezentēti pētījumi par robežas un diasporas, centra un perifērijas, robežošanās un hibridizācijas, robežu pārkāpšanas aspektiem literatūrā un kultūrā. Literatūrzinātniekiem pārliecinoši izdevās atklāt plašu un daudzveidīgu kultūrtelpu klasiskajā un mūsdienu literatūrā, publicistikā, latviešu, krievu un baltkrievu autoru tekstos. Referenti pievērsās latviešu literatūras un kultūras procesiem pasaules literatūras un kultūras kontekstā, akcentējot reģionālos aspektus, nacionālās un eiropeiskās identitātes mijiedarbību, mūsdienu Latvijas rakstniecības attīstību diasporā un mazākumtautību literatūras integrāciju Latvijas literatūras procesos. Diskusijas un lielu interesi raisīja referāti par Latvijas diasporu emigrācijā (Lielbritānijā, Austrālijā), holokausta atspoguļojumu latviešu trimdas literatūrā, baltkrievu un krievu rakstnieku Latvijas kultūrtelpas recepciju, reālas un mentālas robežas šķērsošanu latviešu literatūrā. Konsekventi un mērķtiecīgi diasporas un robežas konceptu pētījumi ir aktuāla laika prasība gan no ģeopolitikas viedokļa, gan no unikālā Latvijas vēsturiskā un kultūras mantojuma saglabāšanas perspektīvas.
Konferences darba grupā Vēsture: avoti un cilvēki piedalījās 57 dalībnieki no Baltkrievijas (Minska, Novopolocka, Pinska, Vitebska), Krievijas (Kaļiņingrada, Maskava, Sanktpēterburga), Latvijas (Cēsis, Daugavpils, Lielvārde, Liepāja, Sigulda, Rīga), Lielbritānijas (Glāzgova), Lietuvas (Kauņa, Šauļi, Viļņa), Polijas (Lodza) un Ukrainas (Kijeva). Konferences laikā tika atklāta Viktoram Grossem (1869–1931) veltītā izstāde un notika albuma Terra Mariana. 1186–1888 komentāru un zinātnisko rakstu krājumaVēsture: avoti un cilvēki. XXIV zinātniskie lasījumi. Vēsture XVIII (atb. red. I. Saleniece) prezentācija.
Pēc konferences plenārsēdes dalībnieki tika aicināti uz diskusiju vakaru, lai neformālā gaisotnē dalītos pieredzē un iespaidos, veidotu jaunus zinātniskos kontaktus.
DU HF starptautiskās zinātniskās konferences XXV Zinātniskie lasījumi materiāli tiks publicēti DU izdotos starptautiskas citējamības indeksā iekļautos zinātnisko rakstu krājumos: Literatūra un kultūra: process, mijiedarbība, problēmas (EBSCO), Vēsture: avoti un cilvēki (EBSCO), Valoda dažādu kultūru kontekstā (EBSCO) un Kultūras studijas(EBSCO).
Zinātniskie lasījumi DU HF tiek rīkoti kopš 1991. gada janvāra. Konferences idejas inspirētāji ir DU HF profesors, Dr. habil. philol., LZA korespondētājloceklis Fjodors Fjodorovs un profesors Joels Veinbergs (1922–2011).
Konference tika īstenota ar Valsts pētījumu programmas Letonika projekta Kultūra un identitātes Latvijā: mantojums un mūsdienu prakse, ID Nr. 4.2 atbalstu.
Papildu informācija:
Humanitārā fakultāte
Tālr.: 654 24238
e-pasts: hf@du.ces.lv