Daugavpils Universitāte

Ar Latgales Kultūras programmas finansējumu Daugavpils Universitātes paspārnē 2012. gadā darbu uzsāka „AUSTRUMLATVIJAS LITERĀRĀ AKADĒMIJA” (ALA), kuras startam finansējums tika piesaistīts ar 2011. gada izveidoto Daugavpils Universitātes Mūžizglītības, kultūras un zinātnes komunikācijas biedrību „INTELEKTA PARKS”. Radošā un izzinošā gaisotnē notika meistarklases,  diskusijas, lekcijas un semināri, kuras vadīja vai kurās piedalījās Latvijā populāri dzejnieki, prozaiķi, atdzejotāji, literatūrzinātnieki:Maira Asare, Sergejs Moreino, Inga Žolude, Iveta Ratinīka, Otto Ozols, Anna Rancāne, Valentīns Lukaševičs, Maija Burima.

Akadēmijas mērķis – izveidot instrumentu rakstniecības iemaņu popularizēšanai Daugavpilī un Austrumlatvijā, kā arī iepazīstināt Latvijas kultūrtelpu ar talantīgiem Austrumlatvijas literātiem. ALAs nodarbības apmeklē dažādu vecumu topošie rakstnieki no Daugavpils, Rēzeknes, Preiļiem, Bērzgales, Maļinovas, kas jau iepriekš izpaudušies ar savu radošo potenciālu.  Viņu teksti top latviešu, latgaliešu, poļu valodā.

Nodarbību laikā akadēmijas lektori stāsta par tekstrades principiem, atdzejošanas specifiku un nozīmi literāta mākslinieciskā rokraksta izveidē, analizē jauno autoru tekstus, sniedz mūsdienu latviešu literatūras raksturojumu.  Rakstnieks Otto Ozols (īst. v.  Mārtiņš Barkovskis), kura vārds vēl nesen nebija pazīstams latviešu lasītājam, bet nu viņs ir atpazīstams arī plašākai sabiedrībai, piepildīja savu radošo darbnīcu ar pozitīvisma auru, norādot, ka „Latvija smaržo”, proti, ne vienmēr eksotisku tēmu meklējumi ir rakstniecības veiksmes atslēga – ir jāprot saskatīt nozīmīgo tepat līdzās. Viņš aicināja literātus kļūt par erudītām personībām, rakstīt godīgi, jo lasītājs ir ļoti gudrs, un uzsvēra, ka rakstnieku veido kultūrslānis (erudīcija), valodas bagātība un prasme izstāstīt stāstu. Otto Ozols aicināja topošos autorus nebūt kautrīgiem un veidot publicitāti – ne sevis dēļ, bet savu darbu dēļ. Savukārt Iveta Ratinīka mācīja uzdrīkstēties tekstos atkailināt savu dvēseli, būt ne vien liriskiem, bet arī skarbiem, tiešiem, huligāniskiem. Valentīns Lukaševičs, Sergejs Moreino un Maira Asare sniedza ieteikumus teksta formas un satura harmonizēšanai, raksturoja atsevišķu izteiksmes līdzekļu izmantojumu. Maijas Burimas lekcijas paplašināja akadēmijas darbinieku redzesloku, piedāvājot pārskatu par latviešu jaunākās literatūras tematisko un žanrisko savdabību.

Foto galerijas:
13.10.2012. „Austrumlatvijas literārās akadēmijas” (ALA) 1. nodarbība
07.01.2013. ALAs pirmais pusgads

Pirmā pusgada veiksmīgākie jauno autoru darbi tiks publicēti brošurā 2013. gada februārī.

2013. gadā ALA turpinās savu darbu un izsludina dalībnieku papilduzņemšanu, piesakoties līdz 2013. gada 25. janvārim elektroniski pa e-pastu: aladu@inbox.lv. Pieteikumā jānosūta sekojoši dati: mob. tālrunis, e–pasta adrese, dzīvesvieta, jānorāda vecums, kā arī pretendentiem vēlams iesūtīt vienu savu tekstu latviešu, krievu, latgaliešu vai poļu valodā brīvā noformējumā.

Nodarbības ALĀ notiks 1–2 reizes mēnesī, piektdienās vai sestdienās, bez maksas.

Akadēmijas darbu finansiāli atbalsta:
Papildus informācija:
Maija Burima
t.: 654 24238
e-pasts: maija.burima@du.ces.lv