Daugavpils Universitāte

Latviešu literatūras un kultūras katedra

Latviešu valodas un literatūras katedra darbojās kopš Daugavpils Pedagoģiskā institūta dibināšanas – 1952. gada. 1960. gadā institūtā tika likvidēta latviešu valodas un literatūras specialitāte; 1976. gadā atjaunota Latviešu valodas un literatūras katedra (kopš 1960. gada pastāvēja Latviešu valodas sekcija Krievu valodas katedrā). 1989. gadā tika atsākta studentu uzņemšana latviešu valodas un literatūras skolotāja specialitātē, uzsākta arī kultūras vēstures skolotāju sagatavošana. No 1990. līdz 1992. gadam pastāvēja Latviešu filoloģijas un kultūras katedra, savukārt kopš 1992. gada darbojas Latviešu literatūras un kultūras katedra.

Katedru, nodrošinot latviešu filoloģijas (vēlāk arī kultūras) studijas, ir vadījuši: Bunims Vekslers (1945–1958), Klementijs Gailums (1958–1960), Jānis Paklons (1976–1986), Antons Breidaks (1986–1987), Artūrs Priedītis (1987–1992), Valdis Ķikāns (1992–1995), Valentīna Liepa (1995–2001), Gatis Ozoliņš (2001–2005), Maija Burima (2005–2012), Rudīte Rinkeviča (2012-2019), Sandra Meškova (kopš 2019. gada decembra).

2014. gada nogalē Humanitārajā fakultātē tika atklāta emeritus profesora Valda Ķikāna (1929.12.12.–2013.12.05) memoriālā auditorija. V. Ķikāns bija izcila personība – literatūrzinātnieks, profesors, dzejnieks. Kā mācībspēks toreizējā Daugavpils Pedagoģiskajā institūtā strādāja no 1954. līdz 1960. gadam, tad – kopš 1986. līdz 2008. gadam. V. Ķikāns bija pirmais Latviešu literatūras un kultūras katedras vadītājs.

Struktūrvienības

• Latvijas studiju centrs

Zinātniskās darbības virzieni

• Latgales kultūras un latgaliešu literatūras problēmas;
• pasaules un Latvijas kultūra un literatūra: process, mijiedarbība, problēmas.

Zinātnisko rakstu krājumi

LITERATŪRA UN KULTŪRA: process, mijiedarbība, problēmas (iekļauts EBSCO datu bāzē)

„Literatūra un kultūra: process, mijiedarbība, problēmas” (iekļauts EBSCO datubāzē):

• „Robeža un diaspora literatūrā un kultūrā” XVI (2015) (PDF, 687 Kb)
• „Gastronomiskais teksts literatūrā un kultūrā” XV (2014) (PDF, 1.1 Mb)
• „Centrs un perifērija kultūrā” XIV (2013)
• „Četri pamatelementi kultūrā: uguns, ūdens, zeme, gaiss” XIII (2011) (PDF, 10.6 Mb)
• „Iracionālais, mistiskais, noslēpumainais kultūrā” XII (2009) (PDF, 706.4 Kb)

Aktivitātes

• Sadarbība ar Latvijas Zinātņu akadēmiju, Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūtu, Liepājas Universitāti, Rēzeknes Augstskolu, Klaipēdas Universitāti, Vītauta Dižā Kauņas universitātes Humanitāro fakultāti, Baltoskandijas akadēmiju Paņevežā, Baskerūdas un Vestfoldas universitātes koledžu Norvēģijā, Latviešu folkloras krātuvi.
• Tiek izdoti ikgadēji katedras zinātnisko rakstu krājumi „Literatūra un kultūra: process, mijiedarbība, problēmas”, „Kultūras studijas” (iekļauti EBSCO datubāzē).
• Studentu un skolēnu zinātniski pētniecisko darbu vadīšana un vērtēšana.
• Dalība DU „Humanitārajā akadēmijā jauniešiem”, Zinātnes skolā, Zinātnes festivālā, Zinātnieku naktī; sadarbība ar vispārizglītojošām skolām – lekcijas, kursi pedagogiem, studējošo piesaistes aktivitātes.
• Piedalīšanās Valsts pētījumu programmā „Letonika”.
• Starptautiskie projekti: 2014–2016. The International Collaborative Project Nr. 613368of the Commission of the European Communities VII Framework Programme Theme SSH-2013-6.3-1 “Measuring Youth Well-Being”; 2011–2015. Eiropas Komisijas VII ietvara starptautiskais projekts MYPLACE (Memory, Youth, Political Legacy And Civic Engagement). Vadītāja – prof. A. Stašulāne; 2013–2014. Projekts „Mutvārdu vēstures centru popularizācija Latvijas un Baltkrievijas pierobežas teritorijā”, LLB 2-143. Daugavpils Universitāte, Grodņas Valsts Universitāte. Vadītāja – prof. Maija Burima.
• Prof. Maija Burima, prof. Anita Stašulāne, doc. Ingrīda Kupšāne, doc. Rudīte Rinkeviča, doc. Gatis Ozoliņš ir Latvijas Zinātņu padomes (LZP) eksperti.
• Prof. Maija Burima 2019. gada 12. maijā ievēlēta Latvijas Rakstnieku savienības valdē.

Katedrai ir savs kabinets, bibliotēka, datortehnika.

Personāls