Skats gadsimtiem pāri…
Datums: 11 Apr - 29 Apr
Laiks: Visu dienu
Kā radusies grāmata? Paši senākie raksti līdz mūsdienām nonāk no māla plāksnītēm. Senie ēģiptieši rakstīja uz papirusa vīstokļiem, Ķīnā rakstīja uz bambusa plāksnītēm. Mūsdienās pazīstamo grāmatu izgudroja romieši. Viņi izmantoja apstrādātu dzīvnieku ādu, ko sauca par pergamentu. Grāmata savā vēsturiskajā attīstībā ir bijusi no māla, vaska, koka, zīda un ādas. Simtiem gadu grāmatas rakstīja ar roku. To bija maz, un tās bija dārgas. Viduslaiku Eiropā klosteri bija zināšanu centri, kur arī tika saglabāta grāmatu pārrakstīšanas un izgatavošanas māksla. Grāmatu iespiešanu izgudroja ķīnieši 9. gs., Eiropā šo prasmi pārņēma 15. gs. Pirmais iespieddarbs Eiropā ir vācu tipogrāfa J. Gutenberga (1455) iespiestā Bībele. Latviešu grāmatas dzimšanas dienu svinam 8. novembrī, jo ar šo dienu 1525. gadā datēts protokols, kurā minēta pirmā ziņa par grāmatām latviešu valodā. 1588. g. Rīgā atvēra pirmo grāmatu spiestuvi (N. Mollīns, Holande). Starp 180 Mollīna iespiedumiem tikai 1615. gadā izdotā luterāņu baznīcas rokasgrāmata ir latviešu valodā. !8. gadsimtā sastādīja kalendārus, praktiskās pamācības medicīnā, lauksaimniecībā, mājturībā, mācību grāmatas, sacerēja un tulkoja stāstus, dzejoļus, lugas. Spilgtākais un ražīgākais no autoriem G. F. Stenders sacerēja enciklopēdisku krājumu „Augstas gudrības grāmata no pasaules un dabas” (1774)Sākumā latviešu grāmatas bija melnbaltas, 19. gadsimtā parādījās krāsainas ilustrācijas. Īpaša situācija bija Latgalē. 1865. gadā Krievijas valdība Latgalē ieviesa drukas aizliegumu, aizliedza iespiest un izplatīt grāmatas ar latīņu burtiem. Līdz 1904. gadam latgalieši izmisīgi centās pārvarēt grāmatu badu, gan nelegāli ievedot no Lietuvas izdevumus ar viltotu izdošanas gadu, gan pārrakstot grāmatas ar roku. Divdesmito gadu pirmajā pusē lielākā daļa latviešu grāmatu veikalu un apgādu bija sagrupējušies ap Vērmaņdārzu. Merķeļa un K. Barona ielu stūrī bija toreiz rosīgās izdevniecības „Leta” veikals, un tagadējā Valsts Nacionālās bibliotēkas namā savu izdevniecību plaši iekārtoja Ansis Gulbis. Lielais Oskara Jēpes apgāds, veikals un bibliotēka veidoja savdabīgu literāro centru, kur pulcējās rakstnieki, diskutēdami par mākslas jautājumiem. 1925. g. par literātu jauno centru kļuva Jāņa Rozes grāmatnīca. Jāņa Rozes izdevumiem bija raksturīgs augstvērtīgs saturs un augsta mākslinieciskā gaume.
Izstādē ir iespēja iepazīties ar 20. gadsimta sākumā izdotajiem iespieddarbiem (daiļliteratūra un vēsture) Latvijā un 20. gadsimta sākumā izdotajiem iespieddarbiem vecajā drukā Krievijā. Bibliotēkā ir daudz plašāka senizdevumu un reto izdevumu kolekcija. Pēc sīkākas informācijas var griezties Bibliotēkas bibliogrāfijas un informācijas sektorā (Saules ielā 1/3, B204)
Papildus informācija:
Nataļja Zeile
Humanitāro zinātņu lasītava
e-pasts: natalja.zeile@du.ces.lv