Norisinājās konference “Globālais, glokālais un lokālais: kopīgais un atšķirīgais Baltijas valstīs”
Aktualizēts 07.06.2016 16:50
2016. gada 26. – 28. maijā notika 25. Baltijas Studiju Veicināšanas Asociācijas (AABS) konference „Globālais, glokālais un lokālais: kopīgais un atšķirīgais Baltijas valstīs” (Global, Glocal, and Local: Distinction and Interconnection in the Baltic States), kas Pensilvānijas Universitātē (Filadelfija, ASV) pulcēja Baltijas reģiona pētniekus un zinātniekus no vairāk nekā 15 pasaules valstīm un 100 institūcijām. Konferenci atklāja konferences Rīcības komitejas priekšsēdētājs Jānis Čakars, dalībniekus uzrunāja Igaunijas Valsts prezidents Tomass Hedriks Ilvess (Toomas Hendrik Ilves). Starptautiskās un starpdisciplinārās konferences ietvaros tika aktualizēts Baltijas valstu neatkarības jautājums un reģiona savstarpējās sadarbības modelis sinhronā un diahronā perspektīvā. Referenti pievērsās Baltijas valstu kultūras (vēstures, valodas, literatūras) un citu aspektu nacionālajām, globālajām un hibriditātes iezīmēm.
Konferences ietvaros Daugavpils Universitātes Humanitāro un sociālo zinātņu institūta (HSZI) Kultūras pētījumu centra pētniece Dr. philol. Ilze Kačāne prezentēja pētījumu „The Hybrid Identity of Latvian Culture: Cultural, Historical, and Literary Aspect” (Kultūras hibrīdidentitāte Latvijā: kultūrvēstures un literatūras aspekts), kurš tika veikts sadarbībā ar HSZI Kultūras pētījumu centra pētnieci Dr. philol. Alīnu Romanovsku. Veicot pētījumu, notika abu pētnieču zinātniskā sadarbība, iezīmējot kultūru mijiedarbības procesus latviešu kultūrā un literatūrā.
Nacionālā identitāte ir saistīta ar iekļaušanos plašākos kontekstos, kuros un ar kuru starpniecību katrs indivīds vai indivīdu grupa izprot sevi, jo īpaši komunikācijā un salīdzinājumā ar citām grupām. Kultūru plurālisms un interkulturālisms ir neatņemama Latvijas kultūrtelpas parādība kopš tās pastāvēšanas pirmsākumiem, taču globalizācijas procesu adaptācija katrā noteiktā vietā (valstī un reģionā) norit tikai tai raksturīgā specifiskā veidā, norādot uz glokalizācijas neviendabīgu procesu. Kultūras procesu un komunikācijas izpratnei svarīga ir nacionālo un universālo komunikācijas modeļu sastatīšana un starpkultūru saziņas formu izkristalizēšana. Veiksmīga šādu modeļu izstrāde, tostarp literatūrzinātnē, izriet no starpkultūru dialoga atspoguļojuma izpētes, kas ļauj atklāt nozīmīgākās tendences nacionālās vienotības un multikulturālisma ideju attīstībā Latvijā.
Konferences ietvaros varēja apmeklēt izstādes „Pirmais vilnis” (The First Wave) un „Latvieši pasaulē” (Latvians Abroad), „Wiki” kafejnīcu (Wiki Café), Baltijas īsfilmu festivālu un citas aktivitātes. Pētniece Ilze Kačāne piedalījās arī Baltijas Studiju Veicināšanas Asociācijas kopsapulcē.
Dalību konferencē finansiāli atbalstīja DU, Baltijas Studiju Veicināšanas Asociācija, Valsts kultūrkapitāla fonds.
Papildu informācija:
Humanitāro un sociālo zinātņu institūts
Vienības 13 – 321
Tālr. 65407223
e-pasts: ilze.kacane@du.ces.lv, alina.romanovska@du.ces.lv