• A- A A+
  • DU HF ar inovatīviem pētījumiem pārstāvēta multidisciplinārā konferencē SGEM 2016 Bulgārijā

    Aktualizēts 05.09.2016 16:47

    3No 2016. gada 22. augusta līdz 31. augustam Bulgārijas pilsētā Albenā norisinājās “Trešā Multidisciplinārā sociālo un mākslas zinātņu konference SGEM 2016” (3rd  International Multidisciplinary Scientific Conference on Social Sciences and Arts), ko rīko Bulgārijas Zinātņu akadēmija. Konferences uzstādījums ir organizēt sociālo un mākslas jomu zinātnieku auditorijas forumu lai informētu par aktuāliem pētījumiem savā, radniecīgā un potenciālās sadarbības zinātnes nozarē. Konferencē Daugavpils Universitātes Humanitārās fakultātes pētnieku starpdisciplināros un komparatīvos pētījumus humanitārajās, sociālajās un mākslas zinātnēs prezentēja HF dekāne, LZA korespondētājlocekle prof. Maija Burima.

    Mūsdienīgas pieejas sociālajās un mākslas zinātņu disciplīnās paredz tradicionālu un novatoru kultūras un sociālo fenomenu interpretāciju: pētījumus par e-platformām, digitalizāciju, lasītprasmi, starpkultūru kompetenci, komparatīvo diskursu dažādās jomās – politoloģija, izglītība, sociālā politika, mobilitāte kā Eiropas sociālās politikas aktualitāte, drošības jautājumi ES valstīs, reģionu attīstība un diasporas integrācija dažādos aspektos.

    Prof. M. Burimas prezentācija “Hibridizācija jaunākajā latviešu literatūrā” tika izstrādāta Valsts pētījumu programmas “Letonika” projekta Nr. 4.2. “Kultūra un identitātes Latvijā: mantojums un mūsdienu prakse” ietvaros. Tajā izmantots dabaszinātņu un tehnisko jomu aprobētais koncepts ‘hibrīds’ un raksturota tā pārnese uz mūsdienu latviešu rakstniecības formām. Hibridizācijas iespaidā tapušie žanri reprezentējas kā atteikšanās no tradīcijas, provokācija vai epatāža, savienojot klasiskas un novatoras žanru formas. Šādas stratēģijas mērķis ir paplašināt lasītāju auditoriju un popularizēt lasīšanu.  Elitārās un masu kultūras mijiedarbe, zaudējot kanonisku formu konkrētās aprises, izplūstot un pārklājoties, veido novatoras formas, piemēram, kulinārie teksti, ceļojuma esejas, dokumentālā dzeja u.c. Profesore M. Burima pirms pāris gadiem ir iniciējusi projektu par hibridizācijas procesiem mūsdienu kultūrā un to projekciju nacionālajā identitātē – Latvijas kultūras telpā top unikāls un inovatīvs pētījums, kurā tiek aprobēti tādi koncepti kā ‘starptelpa’ (in-between space), ‘atšķirību izlīdzināšana’ (flattening of differencies), ‘kultūru izlīdzināšana’ (equalization of cultures), ‘jauktas izcelsmes’, ‘dalīts vai glokāls teksts’ (hyphenated, shared, glocal text) un aplūkota to pārnese uz rakstniecību, publicistiku, digitālo literatūru sintēzē ar vizuālajām un audiālajām mākslas formām. Prezentācija par hibriditātes konceptu pievērsa konferences dalībnieku uzmanību un rosināja diskusiju par hibridizāciju kā postmodernisma filozofijas un kultūras komponenti.

    Konferences laikā tika prezentēts kolektīvais HF zinātnieku pētījums “Pieminekļi ievērojamām personām kā nacionālās identitātes komponents”. To izstrādāja prof. Maija Burima, asoc. prof.  Elīna Vasiļjeva, asoc. prof. Sandra Meškova, doc. Ingrīda Kupšāne, doc. Ilze Oļehnoviča. Prezentācijas pamatā ir EEZ finanšu instrumenta un Norvēģijas finanšu instrumenta 2009.–2014. gada perioda programmas LV05 „Pētniecība un stipendijas” aktivitātes “Stipendijas” projekta “Stipendiju ieviešana valodu un kultūras studijām Latvijā un Norvēģijā ar fokusu uz ievērojamu personu pieminekļu studijām un to testēšanu tūrisma vajadzībām” (Nr. EEZ/NFI/S/2015/011) ietvaros veiktie pētījumi par pieminekļiem ievērojamām personām kā kultūrainavas artefaktu apzināšana ar mērķi sagatavot rekomendācijas kultūrtūrisma industrijai. Prezentācijā tika aktualizēti būtiski ievērojamām personām veltītu pieminekļu izpētes aspekti: pieminekļa raksturojuma metodika, monumentālās skulptūras pārnese uz tūrismu, lai šis šķietami monotonais tūrisma maršrutu objekts iegūtu jaunas saturiskas dimensijas, iekļaujoties inovatīvos tūrisma instrumentos –  tematiski fokusētos tūrisma maršrutos, kas orientēti uz konkrētām sociālajām un interešu grupām. Pētījums aktualizē arī ievērojamu personu pieminekļu raksturojumu nacionālās identitātes kontekstā. Prezentācijā tika iztirzāta komemorācijas jeb kolektīvās atmiņas formēšanās. Par šīs problēmas ilustratīvo materiālu tika izvēlēts sensitīvais jautājums par kolaboracionismu un salīdzināti griezumā raksturoti pieminekļi autoritatīvā režīma atbalstītājiem Norvēģijā (Nobela prēmijas laureātam rakstniekam Knutam Hamsunam) un Latvijā (padomju laikā politiķim un rakstniekam Vilim Lācim un rakstniecei Annai Saksei). Tika aplūkoti šiem autoriem veltītie monumentālie un memoriālie skulptūras objekti un to rezonansē sabiedrībā. Vēl viens prezentācijas segments bija saistīts ar pieminekļiem multietniskā sabiedrībā un aktualizēja pieminekļus Daugavpils pilsētas ievērojamām personībām. Visi DU HF zinātnieku aizsāktie pieminekļu izpētes aspekti ir unikāli piemēri skulptūras objektu raksturojumam kultūrantropoloģiskā diskursā, tos paredzēts turpināt un tematiski variēt.

    Auditorijas interesi izraisīja arī trešais konferencē prezentētais HF zinātnieku kolektīvais pētījums “Identitātes kods multikulturālā sabiedrībā: koncepts maize”. To  izstrādāja HF zinātnieku grupa: prof. Maija Burima, asoc. prof. Elīna Vasiljeva, asoc. prof. Anna Stankeviča, doc. Elvīra Isajeva, doc. Jeļena Semeņeca. Tajā kultūrvēsturiskais un etnogrāfiskais materiāls tika integrēts  ar sociolingvistisko eksperimentu par maizes izraisītajām asociācijām latviešu un mazākumtautību sabiedrībā Latgalē kā pierobežas teritorijā (borderzone). Pētījuma ilgtspēju veicina Aglonas Maizes muzeja piesaiste, nodrošinot projekta rezultātu pārnesi uz uzņēmējdarbību un mūžizglītību, kā arī uzturot projekta datu bāzes nodrošināšanu ar respondentiem. HF zinātnieku grupas pilotpētījuma rezultātiem jau šobrīd ir nozīmīga ietekme uz sabiedrību – tie iestrādāti kulinārā mantojuma apzināšanai veltītajos tūrisma objektos.

    Neklātienes formātā SGEM 2016 konferencē tika prezentēti arī citu DU HF zinātnieku pētījumi par multidisciplināro pētījumu inovācijām: asoc. prof. Sandra Meškova, doc. Rudīte Rinkeviča, doc. Valentīns Lukaševičs “Etniskās minoritātes pierobežas kultūrtelpā: literatūras un kultūras konteksts”; asoc. prof. Elīna Vasiļjeva “Sociālā atmiņa un individuālās atmiņas: Valentīnas Freimanes Ardievu, Atlantīda!”; lekt. Sergejs Poļanskis “Patafizikas koncepts: no A. Žarē līdz F. Arabalam”.

    Visi konferencē prezentētie HF zinātnieku pētījumi jau publicēti ISI WEB of Knowledge, Web of Science, Thomson Reuters, ELSEVIER products, CrossRef, Scopus, EBSCO, ProQuest, Google Scholar, Mendeley, CityUlike, CrossRef Citedby Linking, British Library indeksos iekļautos konferences  materiālu krājumos.

    Katrs no minētajiem HF zinātnieku pētījumiem ir kļuvis par tajā pieteiktās tēmas institucionalizāciju, iezīmējis savu piederību HF profesoru un zinātnieku darba grupām un paver iespējas to tālākajam izvērsumam.

    Konferences laikā prof. M. Burima vadīja darba grupu, kurā tika referēts par novatorām valodas, literatūras un sociokultūras kompetences apguves formām un pieejām: digitālā apmācība, ekokritika, komunikatīvās pieejas un akadēmiskās gramatikas sabalansētība svešvalodu apguvē.

    Konferencē kopumā tika aktualizēta arī cita svarīga problemātika: tūrisma veidu paplašināšana (ekotūrisms, etnotūrisms, medicīniskais tūrisms), trešo valstu emigrācija uz ES, bēgļu krīze un Eiropas vērtības u.c.

    Atšķirībā no iepriekšējām SGEM konferencēm, šajā zinātnieki lielu vērību veltīja jautājumiem par starpdisciplinaritātes metodēm, veicot pētījumus, tajos iegūto datu un informācijas analīzei. Konference uzrādīja arī dažas multidisciplinaritātes problēmas – pieteikto tēmu fragmentārisms, pētāmo aspektu sadrumstalotība, marginālu avotu izmantojums, fundamentālas un mūsdienīgas bibliogrāfijas trūkums. Tas demonstrē, ka ar multidisciplinaritāti maldīgi tiek saprasta mehāniska informācijas un datu kompilācija. Nav precīza pētāmās problēmas uzstādījuma, tās sabalansēta iekonturējuma visu pētījumā integrēto disciplīnu kontekstā, nav pārdomāts atbilstīgs pētnieciskais instrumentārijs un terminoloģija. Novērotās metodoloģiskās paviršības apliecina, ka multidisciplināro pētījumu pilnveidē vēl ir daudz izaicinājumu.

    Konferences dalībnieki diskusijās uzteica DU HF pētījumu prezentācijas par oriģinalitāti, aktualitāti un korektu disciplīnu sintēzi.

    Konferences organizatori konferences dalībniekiem laipni piedāvāja iespēju iegūt un paplašināt zināšanas par Bulgārijas vēsturi,  tradīcijām un  kultūru. Konference kļuva arī par jaunas sadarbības platformu – tās laikā ar vairāku Bulgārijas universitāšu pārstāvjiem tika iezīmēta kopīgu publikāciju sagatavošanas stratēģija.

    Dalība šādās konferencēs ir iespēja turēt roku uz sociālo, humanitāro un mākslas zinātņu attīstības pulsa, nostiprināt prezentētās tēmas tālākajiem HF tematiskajiem pētījumiem, piesaistīt jaunus sadarbības partnerus HF iestrāžu turpmākajai attīstībai un popularizācijai.

    FOTOGALERIJA

    Pētījumu prezentācija konferencē bija iespējama, pateicoties Valsts Kultūrkapitāla fonda, Latvijas Zinātņu akadēmijas un VPP “Letonika” atbalstam un līdzekļiem, kas piešķirti, lai nodrošinātu zinātnisko darbību universitāšu latviešu filoloģijas, baltu filoloģijas un vēstures studiju programmās 2016. gadā.

    Papildu informācija:
    Dr. philol. prof. Maija Burima
    t.: 654 24238
    e-pasts: maija.burima@du.ces.lv

    Biežāk apmeklētās saites

    Raksti mums

    Nosūti savu jautājumu, ieteikumu, vai arī vienkārši sazinies ar mums un mēs centīsimies atbildēt cik ātri vien varam!

    Rakstīt ziņu

    Pasākumu kalendārs

    < September >
    26 27 28 29 30 31 1
    2 3 4 5 6 7 8
    9 10 11 12 13 14 15
    16 17 18 19 20 21 22
    23 24 25 26 27 28 29
    30 1 2 3 4 5 6

    DU BUKLETI

    Pieraksties jaunumiem e-pastā

    Nepalaid garām jaunākās ziņas no Daugavpils Universitātes!