2017. gada 11. septembrī DU HF profesore Maija Burima piedalījās izstādes “RAINIS UN IBSENS” atklāšanā
Aktualizēts 14.09.2017 13:57
2017. gada 11. septembrī, Raiņa 152. dzimšanas dienā, Raiņa un Aspazijas vasarnīcā, Jūrmalā izstādes “RAINIS UN IBSENS” atklāšanā ar uzrunu piedalījās DU Humanitārās fakultātes profesore Maija Burima.
Izstāde vēsta par izcilā norvēģu dramaturga ietekmi Raiņa dzīves un daiļrades gaitās un dažiem nozīmīgiem Latvijas mākslas notikumiem, kurus raisījusi Henrika Ibsena daiļrade.
Henrika Ibsena loma Raiņa dzīvē ir īpaša. Dzejnieka tapšanas posmā tieši Ibsena personības iespaids dziļi ietekmē Raini. Izsūtījumā Slobodskā viņš pārtulko Ibsena lugu “Svētki Solhaugā”. Vēlākajos gados, veidojot savu drāmas teoriju, Rainis vienmēr atgriežas pie Ibsena kā svarīga atskaites punkta. Raiņa un Aspazijas personiskajā bibliotēkā glabājas daudzi Ibsena darbu izdevumi ar dzejnieka piezīmēm.
Nozīmīgs notikums ir dzejnieka brauciens uz Norvēģiju 1928. gada pavasarī. Rainis ir Latvijas pārstāvis Ibsena simtgades svinībās Oslo un Bergenā. Viņa portrets pie Ibsena kapa kā cieņas apliecinājums Norvēģijai un viņas dižajam dramaturgam parādās daudzos Eiropas laikrakstos.
Rakstniecības un mūzikas muzeja krājumā glabājas plašs materiālu klāsts par H. Ibsena darbu iestudējumiem Latvijas teātros. To starpā izceļas Ilmāra Blumberga veidotā scenogrāfija izrādēm “Brands” (režisors Arnolds Liniņš, Dailes teātris) un “Pērs Gints” (režisors Ādolfs Šapiro, Jaunatnes teātris). Izstādē skatāmas plakātu un dekorāciju skices, kā arī fotoattēli no šiem izcilajiem notikumiem Latvijas teātru dzīvē 20. gadsimta 70. gados. Plašāk par to var lasīt DU prof. Maijas Burimas monogrāfijā “Ibsens Latvijā” (2006).
Izstādes atklāšanā Maija Burima uzsvēra tipoloģiskās līdzības – izcilo nozīmi nacionālās identitātes tapšanā, vispārcilvēcisku vērtību atveidojumu, maksimālistu tēlus – un atšķirības – Ibsena psiholoģiskums pretstatā Raiņa simbolu valodai – abu autoru literārajā mantojumā, analizēja starptautiskajos Ibsena kongresos Ķīnā un Norvēģijā gūtās atziņas, dalījās atmiņās par izcilā scenogrāfa Ilmāra Blumberga intervijā iegūtajām atziņām par Ibsena lugu iestudējumiem, norādīja uz akūtu nepieciešamību pēc mūsdienīgiem Raiņa tulkojumiem.
Izstādes autore – Astrīda Cīrule. Mākslinieks – Ints Sedlenieks. Ar izstādi un atjaunoto Raiņa un Aspazijas vasarnīcu ir ieplānots iepazīstināt DU HF studējošos, kas specializējas latviešu filoloģijā.
Papildu informācija:
Dr. philol. prof. Maija Burima
t.: 654 24238
e-pasts: maija.burima@du.ces.lv
