Lietuvas-Latvijas-Baltkrievijas pārrobežu reģionam ir izstrādāts invazīvo svešzemju sugu saraksts un notiek šo sugu sastopamības novērtēšana
Aktualizēts 30.10.2020 13:38
Daugavpils Universitāte, Dabas aizsardzības pārvalde, Valsts augu aizsardzības dienests, “Dabas koncertzāle” un partneri no Lietuvas un Baltkrievijas turpina realizēt Latvijas, Lietuvas un Baltkrievijas pārrobežu sadarbības programmasprojektu Nr. ENI-LLB-1-077 “Integrētā pārvaldība un pasākumu kopums, lai mazinātu invazīvo svešzemju sugu negatīvo ietekmi aizsargājamās teritorijās pārrobežu reģionā”.
Kopējā finansējuma summa ES projektā ir 504351.84 eiro, kas tiks novirzīta uz metodoloģiskās bāzes izveidi kompleksai invazīvo sugu pārvaldībai, praktisko Sosnovska latvāņa iznīcināšanas pasākumu realizācijai pierobežas aizsargājamās teritorijās, plašas sabiedrības, zemes īpašnieku un pašvaldību darbinieku informēšanai par invazīvajām sugām, kā arī uz organizāciju, kas piedalās invazīvo sugu problēmas risināšanā, tehniskās kapacitātes uzlabošanu.
Projekta ietvaros Latvijas – Lietuvas un Baltkrievijas 18 aizsargājamās teritorijās tiks izveidots vienots monitoringa punktu tīkls, invazīvo sugu izplatībaskontrolei pārrobežu reģionā. Latvijā monitorings norisināsies 12 teritorijās: Teiču dabas rezervātā, Rāznas Nacionālajā parkā, dabas parkos “Adamovas ezers”, “Aiviekstes paliene”, “Sauka”, “Bauska” dabas liegumos “Grebļukalns”, “Lubana mitrajs”, “Skujaines un Svētaines ieleja”, “Ojatu ezers”, Aizsargājamo ainavu apvidos “Augšdaugava”, dabas parks un aizsargājamā alejā “Balnkenfeldes muižas aleja”.
Būtiskākais drauds sugu daudzveidībai un dabiskām ekosistēmām pārrobežu reģionā ir 13 augu sugas un 12 dzīvnieku sugas. Reģionam kopīgo invazīvo svešzemju sugu sarakstu noteica projektaeksperti.Šajā sarakstā tika iekļautas plaši izplatītās agresīvās sugas: Sosnovska latvānis, ošlapu kļava, puķu sprigane, Kanādas zeltslotiņa, Amerikas ūdele, jenotsuns, kā arī sugas, kas ir invazīvas un ir drauds tautsaimniecībai un sugu daudzveidībai, bet kuru negatīvā ietekme vēl nav novērtēta, piemēram Kanādas zoss, melngalvas un Spānijas kailgliemeži, koksngrauzis Trichoferus campestris un citas sugas.
Trichoferus campestris (1. attēls) (ir koksngraužu suga kuras dabiskais izplatības areāls ir Āzijā. Tās kāpuri attīstās zem dažādu koku mizas nodaroti tiem būtiskus bojājumus. Šis koksngrauzis ir sastopams gan mežos, gan lauksaimniecības zemēs, kas palielina tā ekonomisko nozīmi. Pēdējos gados suga tika konstatēta vairākās Eiropas valstīs, tajā skaitā Lietuvā un Baltkrievijā. 2020. vasarā suga konstatēta arī Latvijā, Daugavpilī, ievācējs Mg. biol. M.Janovska. Aktuāla ir arī vēl viena vaboļu suga, kas arvien biežāk sastopama Latvijā – daudzveidīgā mārīte (1. attēls). Mārīte ir samērā liela (5.5 – 7 mm), ovālas formas, izliekta. Tā ir polimorfa suga ar trim galvenajām krāsu formām: sarkanā vai oranžā ar atšķirīgu plankumu skaitu uz segspārniem, kas var sasniegt 21 vai var nebūt vispār un melnā forma ar diviem vai četriem oranžiem plankumiem.Šī mārīte, kas arī nāk no Āzijas ir atzīta par lauksaimniecības kaitēkli, negatīvi ietekmē vietējās mārīšu sugas un var izsaukt alerģiskās reakcijas cilvēkam. Šīs sugas īpatņi rudenī cenšas iekļut ēkās kur pārziemo. Viena no mārītes atšķiršanas pazīmēm ir gaišs raksts, W burta formā uz priekškrūšu vairoga. Gadījumā ja redzat tādu īpatni, lūgums nofotografēt to un bildi atsūtīt uz e-pasta adresi maksims.balalaikins@biology.lv
1. attēls. Koksngrauzis Trichoferus campestris Anischenko foto un daudzveidīgā mārīte Harmonia axyridis foto A.Rukmane.
Šī publikācija ir tapusi ar Eiropas Savienības finansiālo atbalstu. Par šīs publikācijas saturu pilnībā ir atbildīga Daugavpils Universitāte un tas nekādā veidā nevar tikt izmantots, lai atspoguļotu Eiropas Savienības uzskatus.
Informācija par projekta aktivitātēm Daugavpils Universitātes mājaslapā (www.du.ces.lv) un
programmas mājaslapā (https://www.eni-cbc.eu/llb/en/news/32/y2020).