Daugavpils Universitātes Humanitārās fakultātes XXXI Zinātniskie lasījumi
Aktualizēts 08.02.2021 12:20
2021. gada 28.–29. janvārī Daugavpils Universitātes (DU) Humanitārajā fakultātē (HF) notika ikgadējā starptautiskā zinātniskā konference Zinātniskie lasījumi. Šogad tā noritēja Daugavpils Universitātes simtgades zīmē.
Konferences fokuss ir DU pārstāvētās humanitāro zinātņu jomas – salīdzināmā literatūrzinātne, sastatāmā valodniecība, tulkojumzinātne, reģionālistika, mutvārdu vēstures pētījumi, kultūras studijas u. c.
XXXI Zinātniskajos lasījumos uzstājās 169 referenti no Apvienotās Karalistes, Baltkrievijas, Igaunijas, Krievijas, Latvijas, Lietuvas un Polijas. Sakarā ar COVID-19 izplatību un esošo epidemioloģisko situāciju konference notika neierastā formātā – attālināti, ZOOM platformā.
Konferences atklāšanā dalībniekus uzrunāja HF dekāne prof. Elīna Vasiļjeva, DU rektore prof. Irēna Kokina. Plenārsēdē LZA akadēmiķis, DU zinātņu prorektors prof. Arvīds Barševskis prezentācijā Daugavpils Universitātes zinātne: 100 gadu ceļš un LZA akadēmiķe, DU studiju prorektore prof. Maija Burima priekšlasījumā Valodu, literatūras, vēstures un kultūras studijas Daugavpils Universitātē: simtgades trajektorijas, potenciāls un izaicinājumi retrospektīvā skatījumā sniedza pārskatu par zinātnes un humanitāro jomu tradīcijām DU. LZA akadēmiķe, LU prof. Janīna Kursīte-Pakule simboliskā uzrunā Grande aevi spatuim atzinīgi novērtēja HF spēju pastāvēt un attīstīties mūsdienu mainīgajos apstākļos. Viļņas Universitātes Šauļu Akadēmijas Reģionālās attīstības institūta vecākā zinātniskā līdzstrādniece doc. Regīna Kvašīte (Lietuva) ieskicēja starpaugstskolu kontaktus prezentācijā Baltistu sadarbība: Šauļu un Daugavpils universitāšu pieredze. LZA akadēmiķe, LU prorektore humanitāro un sociālo zinātņu jomā prof. Ina Druviete priekšlasījumā Anglistika Daugavpils Universitātē: sadarbības partnera skatījums runāja par angļu valodas studiju stabilitāti un perspektīvām. Krievu folkloras republikāniskā centra Reģionālo zinātnisko programmu nodaļas vadītāja Varvara Dobrovoļska (Krievija) ziņojumā Īstā dzīve, kas iemieso ideālu: Daugavpils Universitātes slāvisti kā tradīciju sargātāji uzsvēra slāvistikas un rusistikas pēctecību DU HF. Polockas Valsts universitātes docente Alesja Korsaka (Baltkrievija) referātā Sadarbības pieredze ar Daugavpils Universitātes Humanitāro fakultāti akcentēja augstskolu ilggadējo produktīvo komunikāciju vēstures pētniecībā.
HF XXXI Zinātniskie lasījumi tika organizēti sešos tematiskajos blokos. Darba grupā Baltu valodas: sinhronija un diahronija piedalījās Latvijas un Lietuvas augstskolu lingvisti. Tika nolasīti referāti, kuros aplūkoti mūsdienu baltu valodu sinhroniskie aspekti. Šajos lasījumos valodnieku uzmanību piesaistījuši pētījumi, kas atspoguļo dažādus valodas pragmatikas un nominācijas aspektus onomastikā, leksikas tematisko grupu (ēdienreižu, politisko partiju, eksotisko augļu nosaukumi un kaķu vārdi) analīzi, Covid-19 pandēmijas laika lingvistisko jaunradi, latgaliešu valodas jautājumus, sociolingvistikas un ģeolingvistikas pētījumus.
Konferences darba grupā Angļu valoda: sinhronija un diahronija tika spriests par aktuāliem sociolingvistikas, sastatāmās lingvistikas, semantikas un leksikogrāfijas jautājumiem sinhronā un diahronā aspektā.
Darba grupā Mūsdienu pētījumi translatoloģijā referenti aktualizēja dažādus tulkošanas teorētiskos un praktiskos aspektus. Tika apskatīti terminoloģijas jautājumi, literāro tekstu tulkošanas iezīmes un problēmas, kultūras ietekme uz tulkošanas procesu angļu, latviešu, krievu, vācu un norvēģu valodā, intertekstualitāte tulkojumos, mutiskās tulkošanas īpatnības, kā arī mūslaiku situācijas un notikumu noteiktās tēmas, piemēram, Covid-19 lingvistiskās sekas.
Šogad pirmo reizi tika organizēta darba grupa Dzīves rakstība: tradīcija un novatoriskais. Viena sēde bija veltīta pagātnes mantojuma izpētei folkloristikas, antropoloģijas un literatūras kontekstā, pievēršoties tādām tēmām kā folkloras teicēju dzīvesstāsts, etnisko grupu dzīvesstāsti, ģimenes stāsti caur fotoattēliem, identitātes jautājumi emigrācijas literatūrā. Trīs sēdes bija veltītas latviešu un cittautu (angļu, amerikāņu, franču, kanādiešu, turku, vācu) literatūras jautājumiem dzīves rakstības, autobiogrāfijas, atmiņu stāstījumu, mitoloģijas, dažādu žanru daiļliteratūras kontekstā.
Darba grupā Smiekli un asaras literatūrā un kultūrā pieteiktā tēma tika iztirzāta plašā hronoloģiskā un saturiskā spektrā – no antīkās literatūras, kāzu apdziedāšanās dziesmām, apgaismības literatūras līdz jaunākajam latviešu dāmu romānam un metālmūzikai. Referenti pievērsās dažādu aspektu izpētei krievu tradicionālās un mūsdienu kultūras tekstos, emocionālās pasaules atspoguļojuma stratēģijām literārajos darbos, tostarp emociju izpausmes īpatnībām bērnu literatūrā. Vairāki referāti bija veltīti mūsdienu krievu literatūras fenomenu analīzei – no labi pazīstamām līdz marginālām vai lokālām parādībām mūsdienu literārajā vidē.
Konferences darba grupu Vēsture: avoti un cilvēki tradicionāli raksturoja daudzveidība. Šī gada Zinātniskajos lasījumos sapulcējās dažādu paaudžu vēsturnieki, kas prezentēja avotu izpētes rezultātus hronoloģijas ietvarā no 8. līdz 21. gadsimtam. Referātos bija pārstāvētas vēstures speciālās disciplīnas, proti, arheoloģija, etnogrāfija, avotmācība, historiogrāfija u. c. Dalībnieki demonstrēja paveikto pētījumu augsto līmeni un aktīvi iesaistījās diskusijās.
Apaļā galda diskusijā Radikālisms un terors: metodoloģiskie izaicinājumi uzstājās projekta Saprast teroru dalībnieki ar jaunākajiem pētījumiem par terorisma un terora jēdzieniskajām, reliģiskajām, kulturālajām un politiskajām attiecībām. Sarunas raisīja pārdomas par filosofijas lomu un uzdevumiem, apzinot baiļu, citādības, fundamentālisma, radikalizācijas, ekstrēmisma un terorisma cēloņus. Tika apspriestas metodoloģiskās problēmas terora un terorisma izpētē, meklējot risinājumus gan mūsdienu reliģijpētniecības, gan fenomenoloģijas un hermeneitikas idejās.
Neraugoties uz COVID-19 pandēmijas izraisītajiem ierobežojumiem un neierasto šī gada konferences formātu, HF XXXI Zinātniskajos lasījumos valdīja radošs gars un draudzīga atmosfēra, akcentējot tematisko darba grupu organizēšanas kvalitāti un prezentēto ziņojumu augsto zinātnisko līmeni.
Konferences materiāli pēc Zinātniskās redkolēģijas un recenzentu sniegtās izvērtēšanas tiks publicēti DU izdotos starptautiskas citējamības indeksā iekļautos zinātnisko rakstu krājumos: Kultūras studijas (EBSCO); Literatūra un kultūra: process, mijiedarbība, problēmas (EBSCO); Valoda dažādu kultūru kontekstā (EBSCO); Vēsture: avoti un cilvēki (EBSCO).
Ikgadējā starptautiskā konference Zinātniskie lasījumi tiek rīkota kopš 1991. gada janvāra, tāpēc tās organizētāji un dalībnieki to dēvē arī par Janvāra lasījumiem. Konferences idejas inspirētāji ir DU HF emeritētais profesors, Dr. habil. philol., LZA korespondētājloceklis Fjodors Fjodorovs (1939–2020) un profesors Joels Veinbergs (1922–2011).
Papildu informācija:
Daugavpils Universitātes
Humanitārā fakultāte
Vienības ielā 13 – 314
tālr.: +371 654 24238
e-pasts: hf@du.ces.lv