Arodbiedrības simpozijā Rīgā diskutē par cilvēktiesībām izglītībā
Aktualizēts 16.06.2016 10:31
Pasaules Izglītības darbinieku arodbiedrība (Education International) 7. – 8. jūnijā Latvijā rīkoja starptautisku simpoziju par cilvēktiesībās balstītu pieeju izglītībai, lai veltītu uzmanību pedagogu profesionālajiem izaicinājumiem, nodrošinot katra skolēna identitātes atzīšanu izglītības iestādēs un sabiedrībā, neatkarīgi no viņa izcelsmes, etniskās piederības, dzimuma, valodas, ģimenes stāvokļa, migrācijas statusa vai citām pazīmēm, jo skola ir tā vieta, kurā bērni mācās sadzīvot un cienīt dažādību. Simpoziju Rīgā uzņēma Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA), kopā ar 12 valstu izglītības ekspertiem apspriežot cilvēktiesību īstenošanu caur izglītību.
Simpozijā praktiķi un eksperti veidoja dialogu par izglītības kompetencēm un mācību metodēm, lai veicinātu cilvēktiesības dažādu valstu kontekstos. Simpozijs tika konceptuāli balstīts uz Education International 2015. gadā pieņemtajām politikas pamatnostādnēm par cilvēktiesībām izglītībā. Pamatnostādnēs minēts: “Veicināt sociālo taisnīgumu un apstrīdēt jebkāda veida diskrimināciju uz vecuma, invaliditātes (veselības stāvokļa), etniskās piederības, dzimuma, dzimuma identitātes, seksuālās orientācijas, valodas, ģimenes stāvokļa, migrācijas statusa, politiskā aktīvisma, reliģiskās piederības, sociāli ekonomiskā statusa, arodbiedrības piederības pamata vai citiem apstākļiem”.
Cilvēktiesībās balstīta izglītība fokusējas uz sekojošiem galvenajiem elementiem: pedagogu sagatavošana; profesionālā attīstība un atbalsts; mācīšana un mācīšanās prakse; mācību saturs un programmas; cilvēktiesībās balstīta pieeja visā skolas dzīvē. Izglītības iestāde nav atrauta no globālās telpas un pedagogs ik dienu klasē saskaras ar kopējiem izaicinājumiem sabiedrībā.
Education International ģenerālsekretārs Fred van Lēvens (Fred van Leeuwen) simpozijā uzsvēra, ka kvalitatīva izglītība ir balstīta vērtībās – universālās vērtībās par sapratni un toleranci – redzēt kultūras atšķirības kā iespēju, nevis draudu. Lēvens minēja: “Šogad es apmeklēju skolu Berlīnē, kurā, kā man kolēģi iepriekš teica, mācījās liela grupa ar bēgļu bērniem no Sīrijas. Es skolas direktoram jautāju – cik bēgļu skolēnu ir jūsu skolā? Uz ko direktors atbildēja – man nav ne jausmas, mēs viņus neskaitām. Es sapratu, ka šī ir viena no pazīmēm, ja ne pati dvēsele skolotāja profesijai, proti, vēlme savā klasē, skolā, sabiedrībā veidot taisnīgumu.”
Savukārt Education International ģenerālsekretāra vietniece Haldis Holst, apkopojot simpozija rezultātus, minēja: “Skolotājiem ir izšķiroša nozīme, lai veicinātu sociālās vērtības – demokrātiju, vienlīdzību, kultūru izpratni, tiesību ievērošanu. Skolotāju arodbiedrības sniedz risinājumus, parādot ceļu uz demokrātiju, cilvēktiesībām un ilgtspējīgu nākotni.”
LIZDA priekšsēdētājas vietnieks Edgars Grigorjevs simpozijā minēja vairākus cilvēktiesību izaicinājumus caur izglītības prizmu Latvijā, uzsverot pedagogu tiesības, profesionālo brīvību un sagatavotību diskriminācijas, naida runas novēršanai, kā arī nepieciešamību izglītības procesā stiprināt izglītojamo kritisko domāšanu. Latvijas delegācija simpozijā secināja – ja mēs katrs pats nesaskaramies ar cilvēktiesību ievērošanas problēmu, tas nenozīmē, ka problēmas neeksistē.
Valsts izglītības satura centra vadītājs Guntars Catlaks simpozijā skaidroja, ka uz cilvēktiesībām var raudzīties no diviem aspektiem – viens no kuriem būtu uz izglītību skatīties kā uz katra cilvēka pamattiesībām neatkarīgi no rases, valodas un citiem raksturlielumiem. Otrs aspekts, viņaprāt, iekļaujas cilvēktiesību lomā un attīstībā pašā izglītības saturā. “Jāsaka, ka Latvijā izglītības saturs nogājis garu attīstības ceļu un tas sekojis līdzi pārmaiņām. Pagājušā gadsimta deviņdesmitajos gados lielu uzmanību pievērsām šiem tematiem. Tagad cilvēktiesību aspekti atsegti kaut vai sociālajās zinātnēs skolā. Ar šo apjomu, protams, nepietiek. Mēs dzīvojam sabiedrībā, kurā zināšanas negarantē to, ka cilvēki var baudīt tiesības un brīvības,” uzsvēra Catlaks, piebilstot, ka tādēļ tagad tiek domāts par jaunu pieeju jaunam izglītības saturam, kurā integrēta arī vērtību dimensija, tādējādi caur dažādām kompetencēm mācot arī par cilvēktiesībām un demokrātiju.
Simpozijā Rīgā piealījās 60 dalībnieki – izglītības nozares eksperti, ministriju un arodbiedrību pārstāvji no Latvijas, Lietuvas, Igaunijas, Polijas, ASV, Dānijas, Zviedrijas, Norvēģijas, Somijas, Krievijas, Vācijas, Beļģijas.
Simpozijs notika oficiālās Education International delegācijas vizītes ietvaros Latvijā un bija augstākā līmeņa izglītības arodbiedrību un ekspertu starptautisks pasākums Baltijā pēdējo 23 gadu laikā. Simpozija norisi Rīgā atbalstīja Frīdriha Ēberta Fonda pārstāvniecība Latvijā.
Education International šobrīd ir vienīgā un lielākā izglītības darbinieku arodbiedrību federācija Pasaulē, apvienojot 401 organizāciju 171 valstī un pārstāvot vairāk nekā 30 miljonu izglītības darbinieku intereses. Education International iestājas par kvalitatīvu izglītību visiem, galveno uzsvaru liekot uz izglītības profesionāļu lomu izglītības kvalitātes nodrošināšanā. LIZDA ir Education International dalīborganizācija kopš 1993. gada.
Papildu informācija:
LIZDA priekšsēdētājas vietnieks
Edgars Grigorjevs
E-pasts: edgars@lizda.lv
Ph.D. Dzintra Iliško
t.29378690
E-pasts: dzintra.ilisko@du.ces.lv