Daugavpils Universitāte

Lai gan pagaidām valdības solītie līdzekļi augstākajai izglītībai un zinātnei esot absolūti nepietiekami, augstskolās priecājas par vismaz minimālu papildu finansējumu, aģentūrai LETA norādīja Rektoru padomes (RP) priekšsēdētājs, Daugavpils Universitātes rektors Arvīds Barševskis.

Viņš skaidroja, ka šis esot pirmais pēckrīzes gads, kad augstākā izglītība var saņemt jel kādu papildu finansējumu, tāpēc nozare, kurai sešu gadu laikā finansējuma apmērs samazinājies vairāk nekā par 60%, ir pateicīga arī par nelielu papildu finansējumu.

Četrus miljonus eiro augstākajai izglītībai un zinātnei Barševskis sauc par “mazu, mazu pilienu jūrā”, jo reāli nepieciešams daudz vairāk. Jaunās politikas iniciatīvās Izglītības un zinātnes ministrija augstākajai izglītībai pieprasījusi aptuveni 45 miljonus eiro.

Barševskis uzsvēra, ka Latvijas augstākās izglītības līmenis, ņemot vērā knapo finansējumu, ir diezgan augsts, ko pierādot arī starptautiskie novērtējumi. Viņš ir pārliecināts, ka nozares pārstāvji strādā uz entuziasma pamata, tomēr tas drīzumā varētu izsīkt, īpaši brīdī, kad valstī tiks celts minimālās algas līmenis un apkopēja saņems tikai nedaudz mazāk kā asistents augstskolā.

“Augstākās izglītības finansējums Latvijā ir ļoti nepietiekams, bet visi no tās prasa ļoti daudz,” uzsvēra RP priekšsēdis, piebilstot, ka prasības ir pamatotas, ja valsts atbalsta uzskatu, ka augstākā izglītība ir pamats labklājīgas sabiedrības attīstībai un valsts izaugsmei.

LETA jau ziņoja, ka valdība lēma izglītības nozarē četrus miljonus eiro atvēlēt augstākajai izglītībai un zinātniskajai darbībai, 2,5 miljonus eiro – profesionālajai izglītībai, bet plānotajām reformām pedagogu darba samaksas finansēšanas sistēmā paredzēt trīs miljonus eiro.

Kopā Izglītības un zinātnes ministrija jaunās politikas iniciatīvās iesniedza pieprasījumu 111 eiro vērtībā.