Daugavpils Universitāte sumināja profesoru Fjodoru Fjodorovu 75 gadu jubilejā
Aktualizēts 01.10.2014 18:26
29. septembrī Daugavpils Marka Rotko mākslas centrā Daugavpils Universitātes Komparatīvistikas institūts rīkoja profesora Fjodora Fjodorova jubilejai veltītu zinātnisku semināru un atmiņu pasākumu.
Svinībās sumināja profesoru, ar zinātnisku priekšlasījumu uzstājās Latvijas Zinātņu akadēmijas un Latvijas Universitātes kolēģi, Daugavpils pilsētas domes pārstāvji, Daugavpils Universitātes kolēģi un ārvalstu viesi.
Latvijas Zinātņu akadēmijas Humanitāro un sociālo zinātņu nodaļas priekšsēdētāja, akadēmiķe Raita Karnīte pasniedza profesoram LZA Atzinības rakstu par nozīmīgu ieguldījumu salīdzināmās literatūrzinātnes attīstībā Latvijā, jaunas filoloģijas zinātņu doktoru paaudzes izaugsmi un paliekošu darbu veikumu humanitārajās zinātnēs. Kā uzsvēra LZA akadēmiķe, kopš Latvijas neatkarības pasludināšanas LZA Atzinības raksts tiek pasniegts 109. reizi. Daugavpils Universitātes rektors, profesors Arvīds Barševskis, atzīmējot profesora F. Fjodorova mūža ieguldījumu Daugavpils Universitātes zinātniskajā un pedagoģiskajā darbībā un humanitāro zinātņu attīstībā, pasniedza sudraba Goda zīmi, kas ir Daugavpils Universitātes augstākā atzinības zīme. Ar apsveikuma runu, uzsverot profesora ieguldījumu Daugavpils kultūras attīstībā, uzstājās Daugavpils pilsētas domes priekšsēdētāja vietnieks Pēteris Dzalbe. Apsveikumus profesoram sūtīja kolēģi no Rīgas, Tallinas, Izraēlas un citām pasaules vietām.
Zinātniskajā seminārā LU emeritētais profesors Viesturs Vecgrāvis uzsvēra profesora ieguldījumu jaunās filologu paaudzes izveidē un nozīmīgu devumu Latvijas un Eiropas literatūrzinātnē. DU HF dekāne, profesore Maija Burima rosināja klātesošos uz pārdomām par paaudžu nomaiņu un garīgu vērtību saglabāšanu, veidojot paralēli starp profesora Fjodora Fjodorova un Andreja Upīša personību. DU HF Rusistikas un slāvistikas katedras vadītāja, asociētā profesore Anna Stankeviča akcentēja profesora romantisko personības būtību, kas, iespējams, nosaka viņa nozīmīgu ieguldījumu romantisma kultūras pētījumos. Visi klātesošie uzsvēra profesora neizsīkstošo enerģiju, dziļo darba mīlestību un izkoptu koleģialitāti.
Profesors Fjodors Fjodorovs visu savu akadēmisko dzīvi ir veltījis zinātnei un studentiem. Spēka un iedvesmas avots ir ģimene – trīs dēli, mazdēli un nu jau mazmazbērni. Zinātniskais un radošais potenciāls ir jaunu ideju un nākotnes mērķu virzīts.
Vairāk par šo pasākumu:
Учителю всех филологов Даугавпилса исполнилось 75 лет
F. Fjodorovs ir dzimis 1939. gada 28. septembrī Ludzā, bērnība tika pavadīta Jūrmalā, absolvēta Slokas 2. vidusskola. 1957. gadā jaunais students iestājās Daugavpils Pedagoģiskā institūta (DPI) Filoloģijas fakultātē, ko ar izcilību absolvēja, iegūdams krievu valodas un literatūras un vācu valodas skolotāja specialitāti. Pēc institūta absolvēšanas un dienesta padomju armijā strādāja par pasniedzēju Toboļskas Pedagoģiskajā institūtā, Sibīrijā.
1970. gadā atgriezās Daugavpilī un sāka strādāt par vecāko pasniedzēju DPI Krievu un aizrobežu literatūras katedrā (1970–1976), pēc tam tika ievēlēts docenta amatā (1976–1990) un kopš 1991. gada – profesora amatā. No 1990. līdz 1993. gadam ir bijis Filoloģijas fakultātes dekāns, no 1991. līdz 2003. gadam – Krievu literatūras un kultūras katedras vadītājs. 2003. gadā DU tika nodibināts Komparatīvistikas institūts, un par tā vadītāju (2003–2012), starpkultūru un literāro pētījumu zinātnisko līderi ir kļuvis F. Fjodorovs. Profesors ir DU Humanitārās fakultātes ikgadējo Zinātnisko lasījumu tradīcijas aizsācējs, daudzu HF un ārvalstu augstskolu akadēmisko izdevumu redakcijas kolēģijas loceklis. Par ieguldījumu Latgales novada kultūrā 1992. gadā F. Fjodorovs ir Valērijas Seiles balvas laureāts un 1998. gadā Latvijas Kultūras fonda „Spīdolas balva” laureāts par izciliem sasniegumiem humanitārajās zinātnēs un mākslā, Daugavpils Goda pilsonis (2005), 2009. gadā tika piešķirta DU Gada balva zinātnē. F. Fjodorova iniciētie un veiktie pētījumi reģionālistikā, Latgales kongresa organizēšana, grāmatu sērijas Bibliotheca Latgalica izdošana pilsētas un novada iedzīvotājiem ir iespēja dziļāk izprast savu nacionālo identitāti multietniskajā un daudzvalodu pierobežas kultūrtelpā.
F. Fjodorovs ir pasaulē atzīts romantisma pētnieks. Viņa zinātniski literārās un pētnieciskās intereses saistās ar vācu romantismu literatūrā un kultūrā, slāvu rakstniecību, 19. gadsimta Eiropas literatūru un kultūru. 1989. gadā Ļeņingradas Valsts universitātē, Krievijā, tika aizstāvēta zinātņu doktora disertācija „Vācu romantisma mākslinieciskā pasaule: struktūra un semantika” (1992. gadā nostrificēta Latvijas Zinātņu akadēmijā). Kopš 1972. gada uzrakstītas vairākas monogrāfijas, gūtās pētījumu atziņas prezentētas vairāk nekā 100 starptautiskās zinātniskās konferencēs Latvijā un ārzemēs – Krievijā, Vācijā, Somijā, Igaunijā, Polijā, Izraēlā u. c. – un zinātniskajos izdevumos.
Papildu informācija:
Jana Butāne – Zarjuta
Alīna Romanovska
T. 26546608