Daugavpils Universitātes mācībspēki “Ekoskolu globālās rīcības dienu” ietvaros vadīja nodarbības skolēniem
Aktualizēts 17.11.2016 09:31
Aizvadītā nedēļa, kad svinējām Lāčplēša dienu, iezīmējās ar vēl vienu svarīgu notikumu. Proti, no 7. līdz 13. novembrim vienlaicīgi visā Latvijā norisinājās Ekoskolu globālās rīcības dienas.
Šogad rīcības dienas tematiski bija veltītas gada jubilejai kopš ANO Ilgtspējīgas attīstības mērķu pieņemšanas. ANO ir definējusi 17 mērķus, piemēram, tādus kā nabadzības mazināšana, vides aizsardzība, tīra enerģija un citas tēmas, kas izvirzītas kā prioritātes pasaules attīstībai līdz 2030. gadam (plašāka informācija par ANO prioritārajiem mērķiem pieejama :http://www.un.org/sustainabledevelopment/sustainable-development-goals/).
Ekoskolu globālās rīcības dienu ietvaros Daugavpils Universitātes mācībspēki 11. novembrī vadīja nodarbības Daugavpils 12. vidusskolas skolēniem. Šī skola, kas šogad ir saņēmusi Ekoskolas zaļo karogu, kā globālās rīcības dienu vienojošo motīvu bija izvēlējusies tēmu „Ūdens”. Tēmas „Ūdens” kontekstā viens no aktivitāšu virzieniem skolā bija saistīts ar Baltijas jūras vides aizsardzību. Tā ir ļoti nopietna vides problēma reģionā, jo mūsu jūra – Baltijas jūra – ir vispiesārņotākā jūra pasaulē. Mēs dzīvojam Baltijas jūras krastos vai tās sateces baseinā, tādēļ no mūsu šodienas rīcības un problēmu izpratnes ir atkarīga jūras nākotne. Lai skolēniem sniegtu iespēju vairāk uzzināt par Baltijas jūru, tās vidi un kritisko stāvokli, kā arī rosinātu skolēnus iesaistīties vides problēmu risināšanā, Ģeogrāfijas un ķīmijas katedras mācībspēki doc. S. Rutkovska un doc. J. Soms vidusskolas un pamatskolas skolēniem vadīja interaktīvas diskusijas. Nodarbību laikā, ar vizuālas informācijas starpniecību akcentējot zināmus un ne tik zināmus faktus par Baltijas jūru, skolēniem tika dota iespēja iejusties dažādās sociālajās lomās un mēģināt rast atbildes uz tik būtisko jautājumu – ko mēs, gan ikviens personīgi, gan pārstāvot lauksaimniekus vai pat valsts amatpersonas – ko mēs varētu darīt, lai palīdzētu samazināt Baltijas jūras piesārņojumu?
Ir zināms, ka bieži vien reģionālu vai pat globālu vides problēmu risinājumi ir atkarīgi no sabiedrības atbildības un apziņas, ka šīs problēmas ir mūsu kopējās rūpes. Taču reizēm pietrūkst izpratnes un zināšanu, ka vides problēmu risinājumi sākas mūsu ikdienas rīcībā un attieksmēs. Tāpēc ir tik svarīgi attīstīt „zaļo” jeb vidrūpes domāšanu skolēniem, kuri tuvākā vai nedaudz tālākā nākotnē kļūs par uzņēmējiem, politikas veidotājiem un lēmumu pieņēmējiem mūs valstī. Jo tieši viņi – tie, kas patlaban vēl sēž skolas solā, būs atbildīgi par vidi un ilgtspējīgas attīstības mērķu sasniegšanu Latvijā.
Papildu informācija:
Dr. Geol., doc. Juris Soms
E-pasts: juris.soms@du.ces.lv
