Daugavpils Universitātes vaboļpētnieki atklāj un apraksta 80 zinātnei jaunus taksonus
Aktualizēts 09.02.2021 11:40
Daugavpils Universitātes (DU) Dzīvības zinātņu un tehnoloģiju institūta Koleopteroloģisko pētījumu centra zinātnieki 2020. gadā atklāja un aprakstīja 80 zinātnei jaunus taksonus. Starp tiem atklātas 9 līdz šim nezināmas ģintis, no kurām 5 ir fosilās (izmirušās), kas aprakstītas no Baltijas dzintara, bet 4 mūsdienās sastopamās ģintis ir no Austrumāzijas tropiskajiem reģioniem (3 ģintis) un Kaukāza (1 ģints). Aprakstītas 68 zinātnei jaunas vaboļu sugas, no kurām visvairāk jaunatklāto sugu ir no Filipīnām (23 sugas) un no Ķīnas (19 sugas). 4 jaunās sugas atklātas Laosā, pa divām Vjetnamā un Indijā, bet pa vienai sugai aprakstītas no Nepālas, Taivānas, Malaizijas, Indonēzijas, Japānas, Kubas un Griekijas. Starp jaunatklātajiem taksoniem aprakstītas arī trīs pasugas, kas atklātas Indonēzijā, Ķīnā un Filipīnās. 12 fosīlās sugas ir aprakstītas no Baltijas un Rovnas dzintara.
Visvairāk jaunatklāto sugu ir no īsspārņu dzimtas (29 sugas), smecernieku dzimtas (13 sugas) un no koksngraužu dzimtas (11 sugas). Pa vienai jaunai sugai atklātas no skrejvaboļu un smilšvaboļu dzimtām.
Par visveiksmīgākajiem jauno ģinšu, sugu un pasugu atklājējiem ir kļuvuši
- īsspārņu pētnieks Dr. Aleksejs Šavrins, kuram pagājušajā gadā izdevās atklāt un aprakstīt 2 jaunas ģintis, 31 sugu, tai skaitā 2 fosīlās sugas;
- profesors Arvīds Barševskis, atklājot 12 jaunas koksngraužu sugas un pasugas;
- Dr. Andris Bukejs, kuram, pētot dzintarā izslēgtās fosilās vaboles, ir izdevies aprakstīt 5 jaunas fosilās vaboļu ģintis un 10 jaunas fosilās sugas;
- Dr. Aleksandrs Aniščenko, kurš, pētot skrejvaboles, atklāja 1 jaunu skrejvaboļu ģinti un sugu un vienu jaunu smilšvaboļu sugu.
Jaunu sugu meklējumi veicās arī DU doktorantiem: Anita Rukmane ir atklājusi 1 zinātnei jaunu ģinti un aprakstījusi 14 jaunas smecernieku sugas un pasugas; Daiga Saulīte kopā ar savu darba vadītāju prof. Arvīdu Barševski aprakstīja 5 jaunas koksngraužu sugas. Vairāku jauno sugu atklāšana notika ciešā sadarbībā ar Filipīnu, Itālijas, Japānas, Krievijas, Ķīnas, Čehijas u.c. valstu zinātniekiem.
Jaunu ģinšu, sugu vai pasugu atklāšana ir starptautiskas nozīmes zinātnisks atklājums. Tas ir ļoti svarīgi pasaules bioloģiskās daudzveidības aizsardzībai, īpaši tropiskajos reģionos, kur vēl joprojām ir daudz neatklātu un neaprakstītu organismu. Ņemot vērā intensitāti, ar kādu tiek izcirsti tropiskie meži, katru dienu pasaule zaudē arī līdz šim neatklātas un neaprakstītas sugas, kas parasti izzūd kopā ar mežiem, kurus cilvēki izcērt un pārveido par lauksaimniecībā izmantojamām zemēm. Tādējādi pieaug muzeju kolekciju nozīme, kurās glabājas aprakstīto sugu tipu eksemplāri (tipi ir eksemplāri, pēc kuriem aprakstīta suga).
Lielākā daļa aprakstīto sugu un pasugu tipu turpmāk glabāsies DU Koleopteroloģisko pētījumu centra vaboļu kolekcijā Ilgās un daudzos pasaules dabas muzejos. Tipu eksemplāru daudzums palielina katras kolekcijas zinātnisko vērtību.
Daugavpils Universitātes Koleopteroloģisko pētījumu centra vaboļu kolekcija ir viena no lielākajām vaboļu kolekcijām Baltijas valstīs. Tajā deponēti vairāk nekā 200 000 vaboļu eksemplāri, kas pārstāv vairāk nekā 13 000 vaboļu sugas no visas pasaules, īpaši no Austrumāzijas tropiskajiem reģioniem.
DU vaboļpētnieki (tai skaitā arī studenti) katru gadu brauc starptautiskās ekspedīcijās uz dažādām tropiskajām valstīm – Filipīnām, Lesoto u.c. Kopā ar Mindanao Universitāti Filipīnās ir izveidots starptautisks tīklojums PhilColNet, kurā apvienojušies zinātnieki un studenti, kas pēta Filipīnu vaboles.
DU vaboļpētnieki, pateicoties ERASMUS+ projektiem, aktīvi iesaistās zinātnes komunikācijas aktivitātēs Filipīnās, darbā ar vietējām ciltīm, tās izglītojot par bioloģiskās daudzveidības aizsardzības nepieciešamību. Pēc DU Koleopteroloģisko pētījumu centra piemēra Mindanao universitāte izveidoja pirmo Filipīnās Koleopteroloģisko pētījumu centru.
Prof. Arvīds Barševskis, arvids.barsevskis@du.ces.lv