DU realizēts lašveidīgo zivju populācijas pētījumu projekts
Aktualizēts 01.12.2015 09:17
Pirms diviem gadiem Latvijas – Baltkrievijas sadarbības programma zinātnēs un tehnikā bija izsludinājusi zinātnisko projektu konkursu, kurā bija iesniegti 60 projektu pieteikumi, bet atbalstīti bija tikai pieci projekti, tostarp Daugavpils Universitātes (DU) projekts “Lašveidīgo zivju simpatrisko populāciju glacio – reliktu saglabāšanas ekoloģiski – ģenētiskie aspekti Baltkrievijas un Latvijas ezerainē”, kuru no Latvijas puses vada DU Dzīvības zinātņu un tehnoloģiju institūta (DZSI) Molekulārās bioloģijas un ģenētikas laboratorijas vadītāja p.i., asoc. profesore Nataļja Škute.
Projekta mērķis ir izpētīt lašveidīgo (eiropas repša un ezeru salakas) ekoloģiskās īpatnības un mūsdienu izplatību Baltkrievijas un Latvijas teritorijās, lai izstrādātu populāciju saglabāšanas principus un populācijas ilgtspējīgu funkcionēšanu atkarībā no to bioloģiskā stāvokļa un apkārtējās vides faktoru svārstībām.
Eiropas repsis (Coregonus albula L.) un ezeru salaka (Osmerus eperlanus L.) kopā ar citām lašveidīgām zivīm ir viens no vērtīgākajiem Latvijas un Baltkrievijas bioloģiskajiem resursiem. Šīs sugas ir plaši sastopamas saldūdeņos Baltijas jūras ziemeļu un var uzskatīt austrumu ezerainēs Holarktikas faunistiskā saldūdens kompleksa atliekas, un ekosistēmas stāvokļa indikatorsugām.
Tomēr Latvijā un Baltkrievijā šīs sugas ir samērā retas un tās ir iekļautas ierobežoti izmantojamo sugu sarakstā. Pagājušā gadsimta sākumā repši tika daļēji introducēti Latvijas un Baltkrievijas ūdenstilpēs, un populācijas produktivitātes rādītāji ļāva veiksmīgi veikt komerciālo nozveju. Taču mūsdienās gan Latvijā, gan Baltkrievijā konstatēta šo sugu skaita un areāla samazināšanās.
Analizētās teritorijās tik precizēts lašveidīgo izplatības areāls, izpētīts limno-bioloģisko datu kopums, kas raksturo ūdenstilpes ar dažādu lašveidīgo daudzumu gan abiotiski (sezonālas ūdens masu izmaiņas, stratifikācija, temperatūras un gāzu režīma dinamika, pH un c.), gan biotiski (sugu skaits, pelaģiāla fito – un zooplanktona biomasas dinamiska, makrofītu aizaugšanas pakāpe, sugu sastāvs un ihtiofāgu daļa ihtiocenozē), izvērta pētāmo zivju fenotipisko polimorfismu, izmantojot dažādas plastiskas un meristiskas pazīmes. Ir zināms, ka populācijas dzīvotspēju nodrošina tās optimālais ģenētiskās daudzveidības līmenis. Bet ūdenstilpju eitrofikācija ir faktors, kas nosaka populācijas produktivitātes rādītājus un zivju skaita dinamiku. Lai izpētītu lašveidīgo populācijas ģenētisko daudzveidību būs novērtēts kodola DNS polimorfisms, izmantojot mikrosatelītu lokusus. Pamatojoties uz šiem datiem aprēķināti ģenētiskas daudzveidības parametri, kas deva iespēju salīdzināt lašveidīgo populāciju ģenētisko daudzveidību dažādos ezeros un izstrādātas saglabāšanas principus un populācijas ilgtspējīgu funkcionēšanu atkarībā no to bioloģiskā stāvokļa un apkārtējās vides faktoru svārstībām.
Papildu informācija:
DU DZSI Molekulārās bioloģijas un ģenētikas laboratorijas vadītāja p.i.
asoc. profesore Nataļja Škute
e-pasts: natalja.skute@du.ces.lv