Daugavpils Universitāte

Emīls Zolā (1840.2.IV – 1902.29.IX) franču rakstnieks, kas vispilnīgāk atspoguļo franču sabiedrības dzīvi 19. gadsimta otrajā pusē. Spilgtākais naturālisma pārstāvis franču literatūrā. Pirmos darbus sarakstīja romantisma ietekmē. Ievērību guva romāns „Terēza Rakēna” (1867), kur raksturu veidojumā pirmoreiz izmantoti naturālisma principi. Savos darbos Zolā centās pamatot bioloģisko nosacījumu nozīmi cilvēka personības, kā arī literārā tēla veidošanā.

Epopeja „Rugonu-Makāru dzimta” (1871 – 93) 20 romānu cikls 32 sējumos -izcilākais Zolā darbs, kas cienīgi nostājas blakus Balzaka „Cilvēciskai Komēdijai”. Darbam ierosmi deva aizraušanās ar iedzimtības teoriju, kas tanī laikā bija modes lieta. Rakstnieka nodoms bija izsekot vienas ģimenes četrām paaudzēm un atainot iedzimtības un vides ietekmi uz ģimenes locekļu likteņiem. Romānos „Rugonu karjera“, „Laupījums’‘, „Parīzes vēders“, „Nauda” ,”Mieles” u. c attēlota buržuāzija. Tautas dzīve parādīta romānos „Slazdi“, “Žermināls“, „Zeme“. Romānos „Lamatas“, „Dāmu paradīze” tiek paustas simpātijas pret sociāli zemākajiem slāņiem kapitālistiskajā sabiedrībā. Vienā no pēdējiem cikla romāniem „Sabrukums” (1892) ar franču armijas sakāves tēlojumu Francijas- Prūsijas karā mākslinieciski vispārinātas buržuāziskās sabiedrības tendences. 90. gados cīņā ar katolisko reakciju rakstnieks rada antiklerikālu romānu sēriju „Trīs pilsētas“. Romānu triloģijas – „Lourdes” (1894), “Rome” (1896) un „Paris” (1898) galvenā tematika ir asa katoļu baznīcas un garīdzniecības morāles kritika. Nākošā Zolā romānu sērija – „Četri evaņģēliji” saistīta ar strādnieku revolucionāro kustību, sociālistisko ideju izplatīšanos. Sērijā ietilpst romāni „Auglība” (1899), „Darbs” (1901), „Patiesība“(1903) un nepabeigtais romāns „Taisnība“. Visnozīmīgākais no šīs sērijas romāniem ir „Darbs“. Zolā literatūras mantojumā arī stāsti, lugas, publicistikas raksti.

E. Zolā bija populārs tā laika krievu progresīvo rakstnieku aprindās, viņa cīņa pret reakciju, vīrišķība un cildenums izraisīja rakstnieku – Čehova un Gorkija kvēlas simpātijas. Zolā bija viens no franču klasiķiem, kura darbus Krievijā padomju laikā lasīja visvairāk.

Izstādē Filoloģijas zinātņu un daiļliteratūras abonementā (Vienības ielā 13) interesentiem ir iespēja apskatīt mūsu bibliotēkā esošos Zolā daiļdarbus un kritiskos materiālus par franču rakstnieka dzīvi un radošu darbību, kā arī paņemt literatūru lasīšanai uz mājām.