Daugavpils Universitāte

Jāņus var uzskatīt par vislatviskākajiem svētkiem. Pirmās norādes par šo svētku latvisko svinēšanu rodamas jau Garlība Merķeļa darbos. Mūsdienās blakus Jāņu nosaukumam tiek lietoti arī tādi nosaukumi kā Līgo svētki, Jāņu diena, Zāļu diena, Zāļu vakars. Nav skaidri zināms, kā šo dienu saukuši senie latvieši. Iespējams, ka to sauca par Ziedu svētkiem, Ziedu dienu. Jāņi ir vienīgie plaši svinamie svētki, kuru rituālajā izpildījumā vēl joprojām saglabājušās ļoti senas mūsu senču tradīcijas, lai gan, protams, šo rituālu praktiskā un filozofiskā nozīme jau ir aizmirsta. Vasaras saulgriežu jeb Jāņu svinēšanas sākumi sniedzas tālā pagātnē, kad Eiropā zemnieki aktīvi piekopa saules kultu. Ugunskuru dedzināšana un citas rituālās padarīšanas bija ne tikai gadskārtu ieražu svarīga sastāvdaļa, bet spilgti apliecināja arī kosmiskās un zemes kārtības vienotību. Jāņi noteikti būs latviešu tautiskākie svētki, un tos svin laikā, kad visgarākajai dienai seko visīsākā nakts, proti, vasaras saulgriežos. Vēl Jāņi ir īsti lauku, āra svētki, tāpēc ceļi, kas Līgo pēcpusdienā ved ārā no lielajām pilsētām, vienmēr ir pārpildīti – katrs cenšas izpildīt gadskārtējo dabā būšanas, alus dzeršanas un meitu mīlēšanas minimumu.

Izstādes nodaļas:

• Jāņu svinēšanas pieredze
• Dziesmotie Jāņi, Jāņu zāles
• Mitoloģiskie Jāņi
• Jāņu mielasts

Izstādes mērķis ir padziļināt studentu zināšanas par Jāņu svinēšanas tradīcijām.

Papildus informācija:
Nataļja Zeile
Humanitāro zinātņu lasītavas bibliotekāre
e- pasts: natalja.zeile@du.ces.lv