Daugavpils Universitāte

Mārtiņi ir saimnieciskā gada noslēgums un ziemas sākuma diena. Nosaukums nācis no kristīgās baznīcas. Mārtiņdiena tiek saistīta ar Tūres bīskapa Mārtiņa vārdu, kurš tiek minēts kā pirmais klostera dibinātājs Gallijā, kā rezultātā kristietība izplatījās un nostiprinājās šajā novadā. Šī diena nereti tiek saistīta arī ar Mārtiņa Lutera dzimšanu 10 .novembrī, taču Mārtiņa diena pasaulē pazīstama ar šo vārdu jau no 650. gada. Mārtiņam Luteram šis vārds tika dots tādēļ, ka viņš piedzima Mārtiņa dienā. Latviešiem šī diena saistās galvenokārt ar rudens beigu darbiem un ziemas sākumu. Mārtiņos beidzas pieguļa un ganu laiks. Līdz Mārtiņdienai nokauj arī paredzētos lopus un kopā ar apkūlībām dzer cūku bēres. Bieži Mārtiņu min kopā ar Ūsiņu: ko Ūsiņš pavasarī ir iesācis – to Mārtiņš rudenī nobeidz. Abi ir zirgu un bišu sargātāji, abiem viņiem ziedo gaili. Pēc ticējumiem Mārtiņš reizi gadā atjāj ar zirgu aplūkot sētas un laukus. Mārtiņu pavada Mārtiņbērni, nesot sētām, laukiem un lopiem svētību un auglību. Tā kā Mārtiņi pieder pie svinamām dienām, kas jāsvētī, tad šajā dienā nedrīkst strādāt. Visi lauku darbi ir pabeigti, galds ir bagātīgi klāts.Ar Mārtiņiem sākas budēļos iešana, kas turpinās visu ziemu līdz pat Meteņiem. Laika pareģojumi Mārtiņa dienā parasti saistīti ar aukstumu. *Mārtiņš taisa tiltus, Katrīna ārda: pa Mārtiņiem salst, pa Katrīnām kūst. Veci ļaudis saka – tad Katrīna ar Mārtiņu precoties. (LTT: Atbalss k. 1894. J. Kriķis, Starti.) Pēc laika Mārtiņos tiek pareģots laiks Ziemassvētkos:* Kāds laiks Mārtiņā, tāds Ziemassvētkos. (LTT: K. Jansons, Plāņi.)* Ja Mārtiņa dienā salst, tad ap Ziemassvētkiem būs silts laiks. (LTT: A.W. Hupel, Top. Nachrichten I, 1774, 115.)

Izstādes nodaļas:

• Mitoloģiskie Mārtiņi
• Mārtiņu svinēšanas pieredze
• Dziesmotie Mārtiņi
• Mārtiņdienas mielasts

Izstādes mērķis: Pievērst studentu uzmanību Mārtiņu svinēšanas tradīcijām.

Papildus informācija:
Nataļja Zeile
Bibliotekāre
e – pasts: natalja.zeile@du.ces.lv