Daugavpils Universitāte

Izstādes mērķis ir pievērst studentu uzmanību Sveču dienas svinēšanas tradīcijām..

Izstādes nodaļas:

• Kristīgās tradīcijas
• Tautas tradīcijas
• Laika pareģošana
• Sveču maģija

Sveču diena (latīniski festum candelarum) ir attīstījusies no seniem pagānu šķīstīšanās svētkiem , ticīgajā pasaulē 5. gadsimtenī to skaidroja arī kā Marijas šķīstīšanās svētkus. Sākumā abu ticību svētki pastāvēja blakus, kamēr beidzot kristīgā ticība ņēma virsroku. Arī sveces tika lietotas abos svētkos. Sveču lietošanu dievkalpošanā daži zinātnieki jau meklē pie senajiem jūdiem. Pie katoļiem Sveču dienā notiek sveču svētīšanas ceremonija, bet luterieši šo svinību ir atmetuši. Tomēr daudzas senas ierašas un māņi ir saglabājušies arī luterāņu zemēs. Senie latviešu tautas ticējumi teic, ka 2. februārī svinama Sveču diena. Latvieši pat visu februāri izsenis dēvējuši par sveču mēnesi. Sveču diena saukta arī par Ziemas Māras dienu; tāpat par Svecaini, Grabenīcu, Groninicu, Vēja vai Govju dienu. Sveču diena iezīmē ziemas vidu. Šajā dienā latvieši parasti lēja sveces no aitu taukiem vai vaska. Ir ticējums, ka tieši Sveču dienā lietās sveces deg visgaišāk un izlietojas vistaupīgāk. Izliesim katrs savu sveci un tieši šī, paša gatavotā svece daudz vairāk sildīs sirdi un priecēs acis. Līdz mūsdienām Sveču dienas tradīcijas maz saglabājušās. No tām, kas vēl zināmas, var minēt laika pareģošanu, sveču liešanu un… dedzināšanu – kā patīkamu, relaksējošu nodarbi, kas, protams, piekopjama ne vien svētkos, bet arī ikdienā – kad vien dvēsele alkst pēc Gaismas un Miera.

Papildus informācija:
Nataļja Zeile
Humanitāro zinātņu lasītavas bibliotekāre
e – pasts: natalja.zeile@du.ces.lv