Daugavpils Universitāte

Izstādes nodaļas: Veļu laiks, Ticējumu pūrs, Senču ēdienu receptes.

„Katru gadu oktobra mēnesī viņi izrīkojuši mirušo dvēseļu mielojamos svētkus, kad sataisījuši visādus ēdienus, nolikuši tos kādā istabā zemē. Tur iegājis pats saimnieks un, rādīdams mirušiem uguni, saucis viņus pie vārda un aicinājis ēst un dzert. Ja šis uguns rādītājs esot redzējis kādas dvēseles, tad viņš vēl droši visu gadu nodzīvojot. Kad nu domājis, ka dvēseles jau diezgan ēdušas, tad viņš uz sliekšņa pārcirtis ar cirvi uguns rādāmo skalu, un licis dvēselēm, lai tās ietu savu ceļu, jo esot diezgan ēdušas un dzērušas. Bet. Lai ejot pa ceļu, nevis pa rudzu lauku, ka nesamazinot saknes un lai nākamā gadā neizceltos neraža.” (P. Einhorns, 1649.)

Tautā par veļu laiku (garu laiku, dievainēm, Dieva dienām, zemlikām, tēvu dienām, paminkām) pieņemts uzskatīt laiku starp Miķeļiem un Mārtiņiem. Dažviet Latvijā veļu mielasti ir rīkoti ne tikai rudenī, bet arī Ziemassvētkos, Meteņos, Lieldienās un Jurģos. Saskaroties ar kristīgās baznīcas tradīcijām, veļu mielastus sāka rīkot Visu svēto dienas vakarā (naktī no 1. uz 2. novembri). Jau Miķeļos (29. septembris) sākās Veļu laiks – laiks, kad senči aicināja viesos savu mirušo tuvinieku dvēseles, pamieloja tās un tad laipni aizraidīja atkal projām. Veļu laikā dzīvie atturējās no trokšņainām izdarībām. Vakaros strādāja tikai klusus darbus. Nedancoja un nedziedāja, bet nodevās gara vingrināšanai – uzdeva un minēja mīklas, stāstīja teikas un pasakas. Veļus – mirušo senču garus, sauca arī par iļģiem, leļiem, urgučiem, raudačiem, vecīšiem, vecajiem, paurīšiem, ķauķiem, ēniem, māžekļiem, māniķiem. Veļu laikā nevērpa vilnu, nedzina vadžus, ne pirka, ne pārdeva, neveda lopus projām no mājām un netrokšņoja. Tumšais laiks pirms ziemas saulgriežiem ir laiks, kad veļu valstība pienāk vistuvāk zemei, kad cilvēkam uzglūn vislielākās briesmas. Ne velti senie latvieši šos neomulīgos vakarus pavadīja, minot mīklas, sacerot pasakas. Mīklu minēšana simbolizēja gaismas atdzimšanu, tumsas spēku pieveikšanu un saules uzlekšanu.

Papildus informācija:
Nataļja Zeile
DU Bibliotēka
e- pasts: natalja.zeile@du.ces.lv