Pasakas laiku laikos
Datums: 23 Feb - 11 Mar
Laiks: Visu dienu
Vācu rakstniekam, vienam no pasaku krājuma „Bērnu un mājas pasakas” sastādītājiem Vilhelmam Grimmam (1786-1859) – 225
Ne vienmēr dzīve ir skaista kā pasaka, ne vienmēr pasaka ir tieši tāda kā dzīve. Tomēr ikvienā pasakā ir kāda stīga, kas vieno to ar dzīvi, kas padara pasaku vajadzīgu cilvēkiem. Pasakas stāsta par bērniem un vecākiem, par brāļiem un māsām, par kungiem un kalpiem, par dumjību un gudrību, par vājo un stipro, par vājā stiprumu un stiprā vājumu…Pasakas liek vērtēt, just līdzi, satraukties un priecāties. Pasakas izklaidē, pasakas- gluži nemanāmi- māca.
2011.gada 24.februārī aprit 225 gadi kopš dzimis vācu filologs Vilhelms Grimms. Viņa vārds ir cieši saistīts ar brāļa Jākoba Grimma (1785-1863) vārdu. Brāļi Grimmi pasaules slavu ieguvuši vispirms ar sevis vāktajiem un rediģētajiem tautas nostāstiem un pasakām. 1812. gadā 900 eksemplāru metienā Berlīnes reālskolas apgādā nāca klajā „Bērnu un mājas pasaku” pirmais sējums ar 85 pasakām; 1815. gadā pie lasītājiem nonāca „Bērnu un mājas pasaku” otrais sējums. (1822. gadā tika izdots trešais- komentāru sējums.) Tas bija vairāk nekā 200 nopietnu un jautru vācu tautas pasaku kopojums, kuram līdzīgu grūti atrast kādas citas Eiropas tautas literatūrā. Šīs pasakas pārtulkotas visu kultūrtautu valodās. Grimmu pasaku krājums atšķiras no agrākiem līdzīgiem krājumiem ar to, ka tajā tautas stāstiem lūkots paturēt to pašu formu, kādā tie dzirdēti no tautas mutes, saglabājot teicēju izteiksmes un valodas savdabību. Laikam ritot, „Bērnu un mājas pasakas” pamazām ieguvušas jaunu nosaukumu – „Grimmu pasakas” Laika posmā no 1816. līdz 1818. gadam pasakas papildina Grimmu sakopotās „Vācu teikas”.
Nozīmīgi ir viņu fundamentālie darbi valodniecībā: Jākoba Grimma „Vācu valodas gramatika” un „Vācu valodas vēsture”, un brāļu kopdarbs „Vācu valodas vārdnīca”, kurā dots vārdu etimoloģiskais un vēsturiskais skaidrojums. Šo iecerēto vārdnīcu pabeidza vācu valodnieki 1961. gadā.
Interesentiem būs iespēja iepazīties ar brāļu Grimmu darbu izlasi un viņu daiļrades pētījumiem vācu, latviešu un krievu valodā.
Papildus informācija:
Natālija Makašina
DU Bibliotēka
e- pasts: natalija.makasina@du.ces.lv
Vācu rakstniekam, vienam no pasaku krājuma „Bērnu un mājas pasakas” sastādītājiem
Vilhelmam Grimmam(1786-1859) –225
23.02.2011-11.03.2011,
Filoloģijas zinātņu un daiļliteratūras abonements
(Vienības 13)
Ne vienmēr dzīve ir skaista kā pasaka, ne vienmēr pasaka ir tieši tāda kā dzīve. Tomēr ikvienā pasakā ir kāda stīga, kas vieno to ar dzīvi, kas padara pasaku vajadzīgu cilvēkiem. Pasakas stāsta par bērniem un vecākiem, par brāļiem un māsām, par kungiem un kalpiem, par dumjību un gudrību, par vājo un stipro, par vājā stiprumu un stiprā vājumu…Pasakas liek vērtēt, just līdzi, satraukties un priecāties. Pasakas izklaidē, pasakas- gluži nemanāmi- māca.
2011.gada 24.februārī aprit 225 gadi kopš dzimis vācu filologs
Vilhelms Grimms.Viņavārds ir cieši saistīts ar brāļa Jākoba Grimma(1785-1863)vārdu.Brāļi Grimmi pasaules slavu ieguvuši vispirms ar sevis vāktajiem un rediģētajiem tautas nostāstiem un pasakām. 1812. gadā 900 eksemplāru metienā Berlīnes reālskolas apgādā nāca klajā„Bērnu un mājas pasaku”pirmais sējums ar 85 pasakām; 1815. gadā pie lasītājiem nonāca„Bērnu un mājas pasaku”otrais sējums. (1822. gadā tika izdots trešais- komentāru sējums.) Tas bija vairāk nekā 200 nopietnu un jautru vācu tautas pasaku kopojums, kuram līdzīgu grūti atrast kādas citas Eiropas tautas literatūrā. Šīs pasakas pārtulkotas visu kultūrtautu valodās. Grimmu pasaku krājums atšķiras no agrākiem līdzīgiem krājumiem ar to, ka tajā tautas stāstiem lūkots paturēt to pašu formu, kādā tie dzirdēti no tautas mutes,saglabājot teicēju izteiksmes un valodas savdabību.Laikam ritot,„Bērnu un mājas pasakas”pamazām ieguvušas jaunu nosaukumu– „Grimmu pasakas”Laika posmā no 1816. līdz 1818. gadam pasakas papildina Grimmu sakopotās„Vācu teikas”.
Nozīmīgiir viņu fundamentāliedarbi valodniecībā: Jākoba Grimma„Vācuvalodas gramatika”un„Vācu valodas vēsture”, un brāļu kopdarbs„Vācu valodasvārdnīca”, kurā dots vārdu etimoloģiskais un vēsturiskais skaidrojums. Šo iecerēto vārdnīcu pabeidza vācu valodnieki 1961. gadā.
Interesentiem būs iespēja iepazīties ar brāļu Grimmu darbu izlasi un viņu daiļrades pētījumiem vācu, latviešu un krievu valodā.
Papildus informācija: Natālija Makašina
DU Bibliotēka
e- pasts: natalija.makasina@du.ces.lv