Daugavpils Universitāte

Simbolisma virziens bija cieši saistīts gan ar XIX gadsimta pirmās puses romantisma tradīciju, gan ar gadsimtu mijas jūgendstilu un dažādiem tā laika garīgās dzīves strāvojumiem, kas bija saistīti ar ideālistiskās filozofijas atdzimšanu, reliģisku uzskatu atjaunošanos un mistisku ticējumu izplatību; visus šos strāvojumus apvienoja negatīva attieksme pret XIX gadsimta materiālistisko un pozitīvisko pasaules izpratni. Simbolisma pamatidejas sākumā formulēja un popularizēja franču literāti XIX gadsimta astoņdesmitajos gados; Žans Moreāss 1886. gadā publicēja virziena manifestu un sāka lietot apzīmējumu ‘simbolisms’. Mazliet vēlāk jauno koncepciju attiecināja arī uz tēlotāju mākslu.

Pazīstamākie simbolisma literāti bija P. Verlēns un S. Malarmē Francijā un K. Māterlinks Beļģijā.

Pols Verlēns (1844 – 1896), franču dzejnieks, ir viens no franču simbolisma pamatlicējiem (kopā ar A. Rembo un S. Malarmē). Jau krājumos “Saturna dzejoļi” (1866) un “Galantie svētki” (1869) līdzās plastiski veidotajiem dzejas tēliem rodamas raksturīgās muzikāli skanīgās vārsmas, melanholiski smeldzīgu pārdzīvojumu izpausme. Šīs iezīmes pastiprinājās turpmākajos krājumos: “Labā dziesma” (1870), “Romances bez vārdiem” (1874), “Gudrība” (1881), bet Verlēna uzskati par poēzijas būtību izteikti dzejojumā “Dzejas māksla” (sarakstīts 1874., iekļauts krājumā “Tālais un tuvais”, 1884).

Izstādes mērķis:

Iepazīstināt bibliotēkas lietotājus un visus interesentus ar ievērojamāko XIX gadsimta dzejnieku.

Izmantotie avoti:
Elektroniskie resursi:

http://lv.wikipedia.org/wiki/Simbolisms

Izstādes nodaļas:

• simbolisms
• Biogrāfiskās piezīmes
• Literārie darbi
• Publikācijas periodiskajos izdevumos

Papildus informācija:
Nataļja Zeile
Humanitāro un mākslu zinātņu lasītavas bibliotekāre
e – pasts: natalja.zeile@du.ces.lv