Daugavpils Universitāte

Mūžībā aizgājušiem DU docētājiem veltīta Jubilejas izstāde

Dzimis Rīgā 1922. gada 1. septembrī. Pēc ivrita ģimnāzijas absolvēšanas 1940. gadā iestājās Latvijas Universitātes Vēstures fakultātē. Tad sekoja karš: Veinbergu ģimene nonāca Rīgas geto, kur nomira māte, tēvs gājis bojā koncentrācijas nometnē. J.Veinbergs izdzīvoja koncentrācijas nometnē Rīgā, Dundagā un Būhenvaldē, no kurienes 1945. gadā bēga uz Čehoslovākiju, pēc tam atgriezās dzimtenē. Nepilna gada laikā viņš pabeidza universitāti, uzsāka patstāvīgas darba gaitas un pievērsās savam mūža darbam – senās ebreju vēstures pētīšanai.
1946. gadā uzsāka darbu Latvijas PSR Valsts bibliotēkā (Latvijas Nacionālā bibliotēka) un Latvijas Valsts universitātē, pabeidza LVU aspirantūru seno laiku vēstures specialitātē, 1954. gadā aizstāvēja vēstures zinātņu kandidāta disertāciju.
1962. gada 3. decembrī sākās viņa darbs Daugavpils Pedagoģiskajā institūtā(Daugavpils Universitāte), 1964. gadā viņš ievēlēts par docentu, bet jau pēc 10 gadiem (1974) – par profesoru. Likumsakarīga bija profesora ievēlēšana par DPI PSRS un Vispārējās vēstures katedras vadītāju 1977. gadā, jo J.Veinberga attieksme pret darbu, pasaules līmeņa zinātniskais darbs, pedagoga talants un personība spēcīgi ietekmēja studiju kvalitāti un jaunu vēsturnieku sagatavošanu Daugavpilī. Kopā ar citiem kolēģiem laika gaitā tika panākts, ka DPI vēstures specialitāte no papildus specialitātes pārtapa par patstāvīgu specialitāti. Profesora J.Veinberga lekcijas seno laiku vēsturē un zinātniskās publikācijas kļuva leģendāras Latvijas vēsturnieku vidū. Viņš vienmēr bijis labestīga un saprotoša pasniedzēja iemiesojums. Profesors nevis pamācīja, bet dalījās savā pieredzē, un viņa piemērs bija tik pārliecinošs, ka citas argumentācijas nemaz nevajadzēja.
Lai gan 1983. gadā J.Veinbergs atstāja katedras vadību, viņš turpināja strādāt ar studentiem gan DPI, gan Latvijas Universitātes Teoloģijas fakultātē un Rīgas Atklātajā ebreju universitātē līdz aizbraukšanai uz Izraēlu 1993.gadā.
Uzsverot profesora J.Veinberga īpašo lomu, 1996. gadā viņam piešķirts Daugavpils Pedagoģiskās universitātes Goda doktora nosaukums; par ieguldījumu Latvijas kultūrā viņš ir apbalvots ar Spīdolas prēmiju (2001). Seno laiku vēstures pētnieku vidū Padomju Savienībā viņš bija viens no autoritatīvākajiem speciālistiem, kas gāja savu ceļu, atšķirīgu no oficiālās historiogrāfijas. Viņa uzmanība cilvēka iekšējai pasaulei, pievēršanās sociālajai psiholoģijai krasi atšķīra viņu no padomju vēsturnieku vairuma. Vēl padomju periodā profesora J. Veinberga darbi un idejas piesaistīja uzmanību arī Rietumos. DPI profesora J. Veinberga vārds sāka skanēt plašajā pasaulē – PSRS, VDR, VFR, ČSSR, arī Ungārijā, Beļģijā, Nīderlandē, Lielbritānijā u.c.
Miris 2011. gada 20. maijā Jeruzalemē (Izraēla).

Izstādes mērķis: Iepazīstināt bibliotēkas lietotājus un visus interesentus ar ievērojamu salīdzināmās vēstures zinātnieku, DU Goda doktoru, profesoru Joelu Veinbergu.

Izstādes nodaļas:

• Par J. Veinbergu
• J. Veinberga darbi:
• vēsture
• zinātne un reliģija
• kritika un publicistika

Papildus informācija:
Nataļja Zeile
Humanitāro zinātņu lasītavas bibliotekāre
e- pasts: natalja.zeile@du.ces.lv