Daugavpils Universitāte

Rusistikas un slāvistikas katedra

1952. gadā tika izveidota Krievu valodas katedra. Katedru vadīja Bunims Vekslers (1952–1958), Mihails Novgorodovs (1958–1963), Mihails Bikovskis (1963–1974), Margarita Baskova (1974–1985), Svetlana Murāne (1985–1991).

1952. gadā katedra tika pārdēvēta par Vispārīgās un krievu valodniecības katedru. Katedras vadītāji: Anatolijs Kuzņecovs (1991–1996), Nataļja Trofimova (1996–2002), Gaļina Pitkeviča (2002–2010). Katedrā strādāja filoloģijas doktori Aleksandra Sinica, Nadežda Mihaļova, Anna Handažinskaja, Vilma Bikovska, Jūlija Spole, Marina Novikova, Jeļena Koroļova, Eleonora Gorohovska u.c. Katedra tradicionāli organizē starptautiskas zinātniskas un metodiskas konferences, gatavo publicēšanai zinātnisko rakstu krājumus. Katedras docētāji (B. Vekslers, V. Juriks, G. Sirica, N. Trofimova, A. Kuzņecovs, G. Pitkeviča, E. Isajeva u.c.) ir skolu un augstskolu mācību grāmatu autori un līdzautori.

Krievu filoloģijas speciālistus sagatavoja arī Krievu un aizrobežu literatūras katedra, kas tika izveidota 1952. gadā. 50. gados katedrā darbojās kolektīvs, kuru pārsvarā veidoja Maskavas un Ļeņingradas universitātes beidzēji (Josifs Dubašinskis, Lija Levitāne, Leonīds Cilevičs, Jevdokija Aleksandrova, Margarita Varšavska u.c.). 20. gadsimta 60.–70. gados katedrā sāka strādāt DPI beidzēji – Eduards Mekšs, Fjodors Fjodorovs, Arkādijs Ņeminuščijs, Anna Stankeviča u.c. Katedru vadīja Lija Levitāne (1952–1959), Josifs Dubašinskis (1959–1970), Leonīds Cilevičs (1970–1979), Eduards Mekšs (1979–1990).

1991. gadā Krievu un aizrobežu literatūras katedra tika pārdēvēta par Krievu literatūras un kultūras katedru. Katedru vadīja Fjodors Fjodorovs (1991–2003), Anna Stankeviča (2003–2010). Katedrā strādāja filoloģijas doktori Josifs Trofimovs, Mihails Bodrovs, Vladimirs Kaigorodovs, Aleksandrs Semjonovs, Nadežda Fjodorova, ka arī jaunākās paaudzes docētāji – Elīna Vasiļjeva, Genādijs Markovs, Andris Kazjukevičs, Žans Badins, Inna Dvorecka u.c.

Zinātniskais darbs ir svarīgākais katedras darbības virziens. Galvenās pētnieciskā darba tēmas: „19.–20. gs. krievu un Rietumeiropas literatūras vēsture”, „Sižeta teorija” (no 1960. gadu beigām līdz 1983. gadam), „Telpa un laiks literatūrā un mākslā” (1984–2001), „Krievu literatūra un kultūra Latvijā” (kopš 2001). Katra virziena pētījumi rezumējas monogrāfijās, mācību līdzekļos, promocijas darbos, konferencēs, zinātnisko rakstu krājumos.

2010. gadā Krievu literatūras un kultūras katedra un Vispārējās un krievu valodniecības katedra tika reorganizētas un izveidota Rusistikas un slāvistikas katedra. Kopš 2010. gada katedru vada asociētā profesore Anna Stankeviča.

Struktūrvienības

• Krievu valodas un kultūras centrs
• Poļu valodas centrs

Zinātniskās darbības virzieni

• mūsdienu slāvu un sastatāmās valodniecības problēmas;
• valodu sinhronija un diahronija;
• mākslinieciskā teksta izpēte;
• slāvu valodas apguves teorija un prakse;
• starpkultūru komunikācija;
• krievu kultūra Latvijā;
• slāvu literatūru un kultūru kontakti teorētiskajā un praktiskajā aspektā.

Aktivitātes

• Katedra realizē bakalaura studiju programmas „Filoloģija (krievu, poļu)”, „Austrumeiropas kultūras un biznesa sakari”, maģistra studiju programmu „Filoloģija (krievu)”.
• Katedras docētāji piedalās bakalaura studiju programmas „Vēsture: kultūras vēsture”, maģistra studiju programmas „Filoloģija (sastatāmā un salīdzināmā filoloģija), profesionālā maģistra studiju programmu „Vidējās izglītības krievu valodas un literatūras skolotājs”, „Starpkultūru attiecības”, „Kultūras vēsture un teorija”, „Tulks, tulkotājs”, doktora studiju programmu „Literatūrzinātne (cittautu literatūras vēsture, salīdzināmā literatūrzinātne)”, „Valodniecība (salīdzināmā un sastatāmā valodniecība)” īstenošanā.
• Katedra organizē studentu zinātniski pētniecisko darbu.
• Katedras docētāji nodrošina krievu valodas studijas ārvalstniekiem, kā arī valodas (krievu, poļu) prasmes pilnveidošanas kursus.
• ERASMUS programmu ietvaros noslēgts līgums par sadarbību (studentu un docētāju apmaiņu) ar Eiropas Savienības valstu universitātēm.
• Katedra sadarbojas ar Daugavpils pilsētas Izglītības pārvaldi un Latgales reģiona izglītības iestādēm.
• Tradicionāli tiek rīkoti ikgadēji skolēnu radošo darbu konkursi, viktorīnas, lektoriji, Slāvu kultūru nedēļa.

Zinātnisko rakstu krājumi

• „Slāvu lasījumi” («Славянские чтения»)

Zinātniskās konferences un semināri

• HF starptautiskā zinātniskā konference „Zinātniskie lasījumi”
• Slāvu lasījumi
• Dobičina lasījumi

Zinātniskā sadarbība ar

• Latvijas Universitātes Slāvu filoloģijas nodaļu;
• Belostokas Universitāti, Jagelonu Universitātes Slāvistikas institūtu, Varšavas Universitātes Slāvu institūtu, Lodzas Universitāti, Silēzijas Universitāti (Polija);
• Grasas Universitāti (Austrija);
• Monsas Universitāti un Leuvenas Universitāti (Beļģija);
• Veronas Universitāti (Itālija);
• Karalienes Marijas Universitāti Londonā (Lielbritānija);
• Sanktpēterburgas Kultūras un mākslas universitāti, A. Hercena Krievijas Valsts Pedagoģisko universitāti, Krievijas Valsts Humanitāro universitāti, Maskavas pilsētas pedagoģisko universitāti, Pleskavas Valsts pedagoģisko universitāti, Tveras Valsts universitāti, Krievijas Zinātņu Akadēmijas Slāvu pētījumu institūtu (Krievija);
• Tallinas Universitātes Slāvu nodaļu, Tartu Universitāti (Igaunija);
• Vitebskas Pedagoģisko universitāti, Grodņas Valsts universitāti (Baltkrievija);
• Viļņas Universitāti, Viļņas Pedagoģisko universitāti (Lietuva).

Personāls