Iespējams, tev ir interese pieteikties Semjona Kļepiņina grantam?
Aktualizēts 07.07.2020 10:42
Godinot ievērojamā Liepājas būvuzņēmēja Semjona Kļepiņina piemiņu, viņa pēctece uzņēmēja Anna Saltikova nodibinājusi īpašu grantu uzņēmējdarbības, vadības zinību un loģistikas studentiem.
Uzņēmējs ar lielo burtu
20. gs. sākumā Semjons Kļepiņins bijis Liepājā pazīstams, cienījams cilvēks. Viņš vadījis Karostas un Liepājas cietokšņa būvniecību, tramvaja līnijas celtniecību, uzbūvējis Helēnas mazbērnu novietni Sporta ielā 16/18 (bijušais Liepājas dzemdību nams, pēc tam – Tuberkulozes slimnīca), Meiteņu ģimnāziju Ausekļa ielā 9 (patlaban – Liepājas 1. ģimnāzija). Sešstāvu Kļepiņina nams, kura būvniecība pabeigta 1913. gadā, tolaik bija modernākā un augstākā ēka Liepājā. Tajā iebūvēts arī tāds pilsētā vēl neredzēts, ekskluzīvs mehānisms kā lifts. Šis lieliskais nams būtiski atšķīries no citiem – tajā bijuši ērti dzīvokļi ar kvalitatīvu apdari un augstiem, apgleznotiem griestiem, centrālā apkure un gāzes plītis. Kļepiņinam piederējis arī kokapstrādes uzņēmums, mēbeļu fabrika un ķieģeļu ceplis, turklāt ikviens uzņēmums veidots ar jēgu un plānu.
Laikraksts Kurzemes Vārds Kļepiņinu iekļāvis 20. gadsimta izcilāko Liepājas tautsaimnieku sarakstā. Ar idejām un uzņēmību Semjons Kļepiņins (Семён Васильевич Клепинин – kr. val., senākos rakstos uzvārds interpretēts dažādi: Kļepeņins, Klepinis, Klepenis, Klipinis) dzimis 1855. gadā Krievijā, Arhangeļskas guberņā. Uz Liepāju pārcēlies divdesmit piecu gadu vecumā un darba gaitas sācis kā privātbankas kasieris. Izglītību Semjons bija ieguvis tikai baznīcas skolā, taču viņa uzņēmība un spēja mācīties no ikvienas pieredzes sekmēja karjeras izaugsmi. Sākumā Kļepiņins bijis vien starpnieks dažādu darbu veikšanā, taču, pateicoties izdomai un inovācijām, ko spējis piedāvāt, jaunais cilvēks guvis visnotaļ labus panākumus. Viņam izdevies ievērojami paaugstināt darba ražīgumu, samazināt izmaksas un tādēļ piedāvāt zemākas cenas nekā konkurentiem. Pirmais lielākais darbs, kam Semjons Kļepiņins pieķēries – ogļu izkraušana no kuģiem. Tolaik krāvēji ogles pārvietojuši maisos uz muguras, taču Kļepiņins šo procesu racionalizējis, organizējot izkraušanu un ogļu izvešanu ķerrās. Tā kā ķerrā ietilpa aptuveni četru ogļu maisu apjoms, darbs ritēja raitāk un krāvēju vajadzēja mazāk. Karostas būvniecībā Kļepiņins uzņēmās smilšu piegādi. Šo būvdarbiem nepieciešamo materiālu veda zirgu pajūgos no astoņu kilometru attālās Šķēdes, bet viņš atrada smilšu ieguves vietu daudz tuvāk un uzbūvēja līdz tai šaursliežu dzelzceļu. Sākumā vagonetes vilka zirgi, taču uzņēmējs uzlaboja procesu, iegādājoties tvaika lokomotīvi.
Strādāt gudrāk – iegūt vairāk
Semjons Kļepiņins vienmēr meklējis veidus, kā racionalizēt darbu un samazināt izmaksas. Par to liecina vairāki nozīmīgi fakti. Piemēram, viņa izveidotā galdnieku darbnīca bija pirmā Liepājā, kurā uzstādīti darbagaldi ar elektromotora piedziņu. Savukārt, lai ražotu ķieģeļus saviem celtniecības projektiem, ķieģeļu cepli uzņēmējs uzbūvēja vietā, kur varēja iegūt mālu. Rakt mālu un darbināt cepli gan bija iespējams tikai gada siltajā laikā. Kļepiņinu šāda situācija neapmierināja, un viņš jau atkal meklēja veidu, kā to atrisināt. Lai noturētu savu kvalificēto darbaspēku, uzņēmējs turpat izveidoja nelielu lineļļas ieguves cehu un strādniekus nodarbināja arī ziemas sezonā.
Tiesa, ne vienmēr viņam izdevās ieceres īstenot – bija arī neveiksmīgi racionalizācijas mēģinājumi, kas radīja zaudējumus, taču viss, ko Kļepiņins darīja, veidoja viņa nenovērtējamo pieredzes bagāžu un augsni citiem, veiksmīgiem projektiem.
Atbalsts tiem, kuri dara
Laikabiedru stāstos Kļepiņins pieminēts gan kā pazīstams uzņēmējs, gan kā cilvēks, kurš palīdzējis mazturīgiem jauniešiem ar lielu vēlmi mācīties apgūt arodu. Bijis kāds puisis, kurš divas reizes pēc kārtas pamanījies sabojāt Kļepiņinam piederošo šaursliežu tvaika lokomotīvi. Tomēr uzņēmējs jaunekli nav padzinis no darba, bet mudinājis pilnveidot savas aroda prasmes. Puisis ķēries pie grāmatām, mācījies, ar laiku kļuvis par meistarīgu lokomotīves mašīnistu un savas darba gaitas beidzis kā lokomotīvju depo priekšnieks. Līdzīgi Kļepiņins rīkojies ne reizi vien – devis kādam iespēju, kļūstot par virzītāju un atbalstītāju.
Šī gada grantam var pieteikties jebkurš students. Izvērtējot pieteikumus, svarīgāka par vidējās izglītības sekmēm būs pretendenta vēlēšanās, apņēmība un motivācija mācīties.
Anna Saltikova iedrošina: “Henrijs Fords reiz izteicis domu, kas kļuvusi par manas dzīves vadmotīvu: tu vari domāt, ka vari, vai domāt, ka nevari – taisnība būs abos gadījumos. Svarīgākais ir zināt, ka vari, un strādāt, lai kaut ko sasniegtu. Tas ir attiecināms arī uz šo reizi: lai pretendētu uz grantu, uzraksti motivācijas vēstuli par savu sapni, mērķi, ko vēlies sasniegt, pamato, kādēļ tev ir nepieciešama augstākā izglītība un granta finansējums. Un atceries: tu vari!”
Par Semjona Kļepinina grantu skaties šeit
Papildus par Annas Saltikovas grantu topošiem juristiem skaties šeit