Intervija ar pētnieci Sanitu Kecko un zinātnisko asistenti Ligitu Mežaraupi projektā “Jaunu luminiscentu savienojumu molekulārais dizains diagnostikas mērķiem”
Aktualizēts 24.05.2019 04:35
Starpdisciplinārie pētījumi un konfokālā lāzerskenējoša mikroskopija. Intervija ar pētnieci Sanitu Kecko un zinātnisko asistenti Ligitu Mežaraupi projektā “Jaunu luminiscentu savienojumu molekulārais dizains diagnostikas mērķiem”
Daugavpils Universitātē tiek realizēts starpdisciplinārais pētījums, kas apvieno zinātniekus no dažādām nozarēm, tādām kā ķīmija, bioloģija un fizika. Interesanti, ka pētījuma īstenošanā iesaistījās divas māsas, kuras vieno gan studijas Daugavpils Universitātē, gan darbs projektā. Sanita Kecko ir doktora grāda pretendente bioloģijā un Ligita Mežaraupe ir maģistrantūras ķīmijā 2. studiju gada studente. Māsas ir dzīvespriecīgas un ar entuziasmu iesaistās dažādos pētījumos.
Šobrīd ir izplatīti starpdisciplinārie pētījumi, lūdzu, pastāstiet ko tieši tas nozīmē un kāda ir to loma projektā.
S.K.: Zinātne virzās tālāk, uz doto brīdi robežas starp disciplīnām izzūd, jo pati par sevi viena nozare vairs nevar noturēt savas robežas. Kādreiz varēja strikti nodalīt disciplīnas, tagad tieši katras disciplīnas progresu sajaukums spēj sniegt praktiskus rezultātus. Mūsu projekts vieno ķīmiķus, biologus un fiziķus kopā, lai veicinātu luminiscento krāsvielu pielietojumu bioloģiskiem paraugiem, izmantojot konfokālo lāzerskenējošo mikroskopiju – tikai šāda kolaboracija var dot nepieciešamus rezultātus.
L.M.: Kādreiz cilvēks pētīja to, ko varēja pataustīt, saskatīt ar aci, vēlāk to, ko varēja saskatīt gaismas mikroskopā, šobrīd zinātne pielieto elektronmikroskopus, pētot bioķīmiskus procesus šūnās, un teleskopus, lai saskatīt tālas galaktikas. Jūtat, cik tālu mēs esam tikuši uz abām pusēm? Šāds plašums veicina starpdisciplīnu ciešu sadarbību.
Sanāk, ka šajā pētījumā jūs papildināt viena otru, jo esat no dažādām zinātnes nozarēm. Kā jums šķiet, māsām ir vieglāk saprast vienai otru, apspriežot pētījumu?
S.K.: Domāju, ka tas ļoti atvieglo sadarbību, jo apspriešana notiek ātrāk, mēs saprotam viena otru no pusvārda. Apspriežam daudzas tēmas arī ārpus darba laika.
L.M.: Esam uz viena viļņa, tas ir milzīgs sadarbības plus. Tā kā esam dažādu nozaru pārstāves, vienu un to pašu jautājumu mēs varam aplūkot no dažādiem skatupunktiem.
Interesanti, jūsu gadījumā, biologam ir vienkāršāk saprast ķīmiju vai arī otrādi ķīmiķim ir vienkāršāk saprast bioloģiju?
S.K.: Tā ir liela izdevība – mēs viena otrai varam sniegt garas konsultācijas, apspriest interesējošo tēmu neformāli. Vispār bioķīmija ir tik aizraujoša lieta!
L.M.: Īstu zinātnieku nevar noturēt disciplīnu rāmji, kopēja sadarbība jo vairāk apstiprina šo liecību. Protams, projekta ietvaros zināšanu robežas paplašinās mums abām, jo viena ar otru nepārtraukti dalāmies ar informāciju.
Izskatās, ka tā ir produktīva un interesanta sadarbības iespēja. Kādēļ nolēmāt piedalīties projektā un vai iepriekš apspriedāt savā starpā iespēju piedalīties vienā projektā?
S.K.: Projekta tēma ir bezgalīgi interesanta un daudzpusīga, pat šaubu nebija par piedalīšanos, bet to, ka strādāsim kopā, uzzinājām post factum, tas bija ļoti patīkams pārsteigums abām.
Šodien jūs parādījāt savu darba vietu pie iespaidīgas iekārtas – konfokālais lāzerskenējošais mikroskops. Varbūt projekta ietvaros ir arī kādi atklājumi, izmantojot šo iekārtu?
L.M.: Šobrīd strādājām pie fluoriscējošo krāsvielu pielietošanas parazītu struktūru pētīšanai. Labāko rezultātu sasniegšanai ir izveidoti un aprobēti dažādi krāsošanas protokoli un metodoloģijas. Mūsdienās vispārzināmi krāsošanas protokoli konfokālai mikroskopijai ir sarežģīti un laikietilpīgi, mēs aktīvi strādājam pie tā, lai padarīt to visu par mazāk sarežģītāku un pieejamāku procesu.
Kādas ir galvenās šī mikroskopijas veida priekšrocības projekta īstenošanai?
L.M.: Lazerskenējošs mikroskops dod iespēju pētīt ārējo un iekšējo struktūru vienlaicīgi, spēj veidot 3D attēlus, pareizas krāsvielas var nokrāsot konkrētus posmus, “izkrāsot” objektu – tas ir izcilas mikroskopijas iespējas.
Vai arī turpmāk plānojat iesaistīties starpdisciplinārajos pētījumos un turpināt pētījumu?
S.K.: Domāju, ka tā ir zinātnes nenovēršama nākotne, kas pilnībā atbilst maniem uzskatiem par zinātnes turpmāko attīstību, ar prieku turpināšu darbu šādā kooperācijā.
L.M.: Šāds sadarbības veids ir ļoti efektīvs, izmatošu jebkuru iespēju piedalīties starpdisciplināros pētījumos.
Pētījumi notiek darbības programmas „Izaugsme un nodarbinātība” 1.1.1. specifiskā atbalsta mērķa „Palielināt Latvijas zinātnisko institūciju pētniecisko un inovatīvo kapacitāti un spēju piesaistīt ārējo finansējumu, ieguldot cilvēkresursos un infrastruktūrā” 1.1.1.1. pasākuma „Praktiskas ievirzes pētījumi” Eiropas Reģionālā attīstības fonda līdzfinansētā projekta „Jaunu luminiscentu savienojumu molekulārais dizains diagnostikas mērķiem”, vienošanās Nr. 1.1.1.1/16/A/211, ietvaros.