Daugavpils Universitāte

„ATKUSNIS” KĀ BRĪVĪBAS MALKSViens no dzīvotspējīgākajiem mūsdienu mītiem par padomju periodu – tā ir pārliecība, ka padomju sabiedrība nebija brīva.

Kā jebkurš mīts, tas ir tikai daļēji patiess. Bez šaubām, brīvība PSRS bija ierobežota. Bet ierobežota tā ir jebkurā sabiedrībā. Brīvība – tā ir telpa, kurā cilvēks var darboties pēc saviem ieskatiem, izpaust sevi. Bet to var izdarīt tikai iekšēji brīvs cilvēks – brīvs no mītiem, kurus viņam uzspiež Sistēma. Brīvs no sava dzīvnieciskā sākuma. Brīvs no sociālās varas. Brīvs, lai radītu savu dzīvi. Brīvs ne tikai vienkārši runāt, ko domā, bet arī domāt, salīdzināt, meklēt Taisnību un to aizstāvēt. Brīvs, lai savu dzīvi iekārtotu tā, kā gribētos dzīvot – netraucējot arī citu tiesības uz to. Ne mazāk svarīga, bet, varbūt, pat visnozīmīgākā kļūst imanentā brīvības sajūta. Tāda brīvība ir vienmēr organiska, bet arī ierobežota. Dažādās sabiedrībās tās ierobežošana notiek gan dažādās pakāpēs, gan dažādos virzienos.

Kā trāpīgi apgalvo A. Šubins – Atkušņa perioda padomju sociālais kostīms „nespieda”,  jo iepriekšējais – pirmskara parauga – bija pārāk ciešs.

Kārtējais Komparatīvistikas institūta sagatavotais almanahs ir veltīts vienam no visneparastākajiem padomju vēstures periodiem – „Atkušņa” laikam. Almanahā iekļautie raksti tapa, balstoties uz referātiem, kas tika nolasīti konferencēs: Atkusnis kā kultūras parādība: krievu-latviešu kontakti un A. Solžeņicina garstāstam “Viena diena Ivana Deņisoviča dzīvē” 50 gadi: viena diena laikmeta kontekstā.

Almanahā uzmanības centrā ir Iļja Ērenburgs – cilvēks, kurš uzdāvināja šim nozīmīgākajam periodam Vārdu (pēc I. Ērenburga garstāsta nosaukuma, kas publicēts 1954. gadā). Tā bija grāmata, kuras nozīme ideoloģiskā, estētiskā, vispārēji kulturālā apziņā bija ārkārtēji svarīga; tā lika ja ne apzināt jauno, „poststaļinisko” laiku, tad vismaz par to aizdomāties. Kā atzīmē profesors F. Fjodorovs –Sākot no 1954. gada, katra Ērenburga darbība – apraksts, raksts, grāmata, intervija, izraisīja labākajā gadījumā asu diskusiju, bet pārsvarā – graujošu kritiku, gan drukātu, gan mutvārdu. Ērenburgs bija viena no galvenajām apstiprinājuma lokomotīvēm milzīgajā jauna skatījuma un jaunas domāšanas PSRS teritorijā. Un to apzinājās varas. Turklāt, pats I. Ērenburgs kādu laiku reprezentēja Latvijas telpu Maskavā (1954 – 1962 Ērenburgs bija ievēlēts par PSRS Augstākās Padomes deputātu no Daugavpils).  Innas Dvoreckas rakstā tiek analizētas I. Ērenburga memuāru literatūras īpatnības, kā arī tā laika autoru estētiskie strīdi. Līdzīga problemātika ir aktualizēta Gaļinas Vasiļkovas rakstā L. Čukovskas raksti un apraksti par Borisu Žitkovu 1955 – 1957: atkušņa pazīmes. Savukārt Žans Badins pievērš uzmanību„Atkušņa” laikmeta fiziķu un liriķu eksistenciālajam strīdam par cilvēka dabu un vietu sabiedrībā un pasaulē.

Katrā PSRS republikā „Atkušņa” laiks noritēja savādāk, ar tieši konkrētai telpai raksturīgu individuālu kolorītu. Tieši tāpēc īpaša uzmanība almanahā tiek veltīta Latvijas telpai: Fjodors Fjodorovs – „Atkusnis” Latvijā, Valdis Ķikāns Tev savs zāģi jāizvīlē (Imants Ziedonis), D. Āzere Atkušņa simboli Latvijas kultūrtelpā 1956. – 1964. gadā.

Krājuma otrā daļa ir veltīta vēl vienai nozīmīgai „Atkušņa” perioda personībai – A. Solžeņicinam – un viņa garstāstam Viena diena Ivana Deņisoviča dzīvē, kas bija publicēts 1962. gadā 18. novembrī žurnālā Новый мир. Vēsts par to acumirklī aplidoja visu pasauli. Šo publikāciju pelnīti var uzskatīt par vienu no svarīgākajiem notikumiem Hruščova „Atkušņa” laikā – periodā, kas bija nozīmīgs ne tikai padomju Krievijai un tās republikām, bet arī visai Austrumeiropai.  50 gadu jubileju kopš grāmatas iznākšanas plaši atzīmēja radiostacija BBC.

Kā atzīmē profesors F. Fjodorovs: ”Viena diena …” – tas ir pirmais jūtamākais sitiens pa ļeņiniskām ilūzijām, pa sociālisma ar cilvēka seju ilūzijām. Tas ir vēsturiskās un garīgās taisnības apliecinājums. Un tas ir pirmais Solžeņicina varoņdarbs.

Otrais Solžeņicina varoņdarbs – tā ir viņa bezkompromisu cīņa gan ar Rakstnieku Savienību, gan ar 1960-to gadu otrās puses līdz pat 1974. gada februāra padomju varu.

Trešais Solžeņicina varoņdarbs, viņa mākslinieciski publicistiskā reālisma kulminācija – tas ir „GULAGa Arhipelāgs”.

Badins Ž. (red.) Komparatīvistikas almanahs Nr. 2 (31). „Atkusnis” kā padomju kultūras fenomens. Daugavpils: Daugavpils Universitātes Akadēmiskais apgāds “Saule”, 2013, 244 lpp.

Badins Ž. (ed.) Journal of Comparative Studies No 2 (31). ‘Thaw’ as a Phenomenon of Soviet Culture. Daugavpils: Daugavpils University Academic Press “Saule”, 2013, 244 p.

Līdz 2012. gadam zinātnisko rakstu krājums Komparatīvistikas institūta almanahs publicēts ar ISSN numuru 1691-6107. No 2013. gada žurnāls Komparatīvistikas almanahs tiek izdots ar ISSN numuru 2255-9388.

Šajā sērijā vēl iznācis zinātnisko rakstu krājums:

Kačāne I., Komarova O. (red.) Komparatīvistikas almanahs Nr. 1 (30). Tulkojumzinātne. Daugavpils: Daugavpils Universitātes Akadēmiskais apgāds “Saule”, 2013, 174 lpp.

Kačāne I., Komarova O. (eds.) Journal of Comparative Studies No 1 (30). Translation Studies. Daugavpils: Daugavpils University Academic Press “Saule”, 2013, 174 p.

Daugavpils Universitātes izdotais Komparatīvistikas almanahs ir iekļauts EBSCO elektroniskajā datubāzē, kas ir viens no pilnīgākajiem zinātnisko žurnālu, periodisko izdevumu un citu avotu pilnu tekstu apkopotājiem. Izdevums Komparatīvistikas almanahslasāms EBSCO datubāzē Humanities Source.

Papildu informācija:
Žans Badins, Dr. philol., pētnieks
e-pasts: zans.badins@du.ces.lv