Kolēģes, pedagoģijas doktores un pētnieces E. T. Vaivodes piemiņai
Aktualizēts 25.05.2011 02:49
2011. gada 19. maijā mūžībā aizgājusi Daugavpils Universitātes asociēta profesore, pedagoģijas doktore un pētniece Eleonora Terēzija Vaivode (28.07.1944 – 19.05. 2011.)
Eleonora Terēzija Vaivode piedzima 1944. gada 28. jūlijā Vārkavas pagasta Brokovskos Antona un Eleonoras Vaivodu ģimenē. Pati sevi viņa mēdza dēvēt par kara bērnu, jo pasaulē nāca sarežģītā laikā, kad dārdēja lielgabali, sprāga bumbas un dega kaimiņu mājas. Varbūt tādēļ viņai turpmākajā dzīvē piemita zināms spīts un pārliecība visu iesākto novest līdz pilnībai, neskatoties uz dažādiem apstākļiem un šķēršļiem. Vairākus gadus Vaivodu ģimene dzīvoja Jaunkalsnavā. Šai vietai piemītošais dabas skaistums, blakus esošā Mežu pētīšanas stacija un kultūrvēsturiskā vide atstāja dziļu iespaidu uz Eleonoru Terēziju, noteica viņas profesijas izvēli, formēja ētiskos un estētiskos priekšstatus. 1961. gadā, pēc Daugavpils 1. vidusskolas absolvēšanas, E. T. Vaivode iestājās Daugavpils Pedagoģiskā institūta (DPI) Bioloģijas un ķīmijas fakultātē. Uzreiz pēc institūta beigšanas, 1966. gadā viņa uzsāka darbu DPI Botānikas katedrā kā vecākā laborante. Turpmākos gadus strādāja par Botānikas un bioloģijas mācīšanas metodikas katedras pasniedzēju (1971–1980); vecāko pasniedzēju (1980–1988); docenti (1988–1998). Kopš 1998. gada bija Daugavpils Pedagoģiskās universitātes (DPU) Botānikas un bioloģijas mācīšanas metodikas katedras asociētā profesore. Lielu ieguldījumu E. T. Vaivode sniedza arī DPI Agrobioloģiskās stacijas darbībā un augstskolas mācību korpusa Parādes ielā 1 ziemas dārza izveidē. Lai gan oficiāli Universitātē E. T. Vaivode strādāja līdz 2001.gadam, viņas saikne ar augstskolu domās un darbos saglabājās cieša un nepārtraukta.
E. T. Vaivode bija aizrautīga pētniece. Viņas zinātniskās intereses un pētniecības virzieni bija saistīti ar studentu ekoloģisko izglītošanu; dabaszinību mācīšanas metodikas attīstību Latvijā; dabaszinību mācīšanu sākumskolā; augu anatomijas un morfoloģijas apgūšanas metodiku. 1985. gadā A. Hercena Ļeņingradas Pedagoģiskais institūtā viņa aizstāvēja pedagoģijas zinātņu kandidātes disertāciju “Bioloģijas skolotāju sagatavošanas sistēma darbam ar skolēniem augu resursu aizsardzībā un pavairošanā”. Fundamentāls un unikāls ir viņas pētījums dabaszinību mācību metodikas vēsturē (1774–1940). Vienlaikus E. T. Vaivode bija aktīva Baltijas Pedagoģijas vēsturnieku asociācijas un Latgales Pētniecības institūta biedre. Viņas devums Latgales vēstures izpētē ir vispusīgais Valerijas Seiles dzīves un darbības apraksts. Kā atbildīgā redaktore E. T. Vaivode sagatavoja rakstu krājumu „Acta Latgalica” par Valeriju Seili. Bija vairāku „Acta Latgalica” izdevumu redaktore.
E. T. Vaivodes mūža pēdējo gadu sirdslieta bija dzimtas, laikabiedru un novadnieku dzīves un darba gājuma izpēte. Laikā no 2007. līdz 2011. gadam tika uzrakstīta monogrāfija, sastādītas divas grāmatas, kā arī publicēti vairāki raksti par Daugavpils Pedagoģiskā institūta, Daugavpils Pedagoģiskās universitātes un Daugavpils Universitātes docētājiem, kuri devuši nozīmīgu ieguldījumu zinātņu, augstskolas un vispārizglītojošās skolas pedagoģijas attīstībā. Apkopojot savas dzimtas likteņgaitas, 2009.gadā nāca klajā E. T. Vaivodes sastādītā grāmata par viņas tēvu skolotāju Antonu Vaivodu.
Par nozīmīgu un radošu darbu augstākajā izglītība E. T. Vaivodei bija pasniegts LR Izglītības un zinātnes ministrijas Goda raksts (1996). Par izcilu ieguldījumu Latvijas izglītības un kultūrvēstures izzināšanā un atjaunošanā viņa tika apbalvota ar V. Seiles un L. Bērziņa prēmiju (1999, 2002), vairākkārt saņēmusi arī apgāda „Lielvārds” balvu “Zelta Spalva” (1998, 1999).
E.Vaivodes idejas bija neaptverami plašas. Bet ieceru realizācija – neatsverama un augstu vērtējama. Viņas enerģija, milzīgās darba spējas un prasme visas lietas novest līdz pilnībai nesa augļus. Nerealizētas palika daudz ieceres un vairāki iesāktie pētījumi, kuri radinieku, kolēģu un domubiedru sadarbībā tiks īstenoti gaišai E. T. Vaivodes piemiņai.
Zane Stapķeviča
DU Muzejs
t.: 26567989
e-pasts: zane.stapkevica@du.ces.lv