Daugavpils Universitāte

Daugavpils, 11.dec., LETA. Daugavpils Universitāte (DU) nepiekritīs nosacīti zemāka līmeņa augstskolas statusam, ko tai it kā paredz Izglītības un zinātnes ministrijā (IZM) tapušais augstskolu attīstības koncepts, aģentūrai LETA atzina DU rektors akadēmiķis Arvīds Barševskis.

Pēc Barševska teiktā, rakstiskā veidā pagaidām vēl neviens šo konceptu laikam nav redzējis, tādēļ par to ir grūti runāt.

Tas, ka dažas universitātes, kas vēsturiski ir bijušas vienas nozares universitātes, kļūst par specializētajām universitātēm, pēc Barševska domām, droši vien ir atbalstām princips, jo tās ir parādījušas savu līmeni un spēju piesaistīt ārvalstu studentus. Taču, kas attiecas uz kaut kādu tālāku sadalījumu, DU rektors atgādināja, ka Latvijā joprojām ir spēkā Augstskolu likums, kurā ir definēts, kādiem kritērijiem ir jāatbilst universitātēm.

Neviens šos kritērijus pagaidām nav nedz atcēlis, nedz labojis. Pēc šiem kritērijiem DU pilnībā atbilst universitātes statusam, turklāt ieņem augsto ceturto vietu 34 Latvijas augstskolu reitingā.

“Tas, ka DU nevar būt kaut kāda specializēta kādas vienas nozares universitāte, ir viennozīmīgi. Mums ir pieci lielie virzieni – dabaszinātnes, sociālās zinātnes, izglītības zinātnes, humanitārās zinātnes un mūzika un māksla. Līdzīgi kā Latvijas Universitāte arī DU ir daudzprofilu universitāte. Lai arī tā atrodas ārpus galvaspilsētas, tās sasniegumi daudzās jomās ir pietiekami labi un ir pasaules līmenī,” norādīja Barševskis.

Saistībā ar DU var runāt par kaut kādu reģionālo funkciju apmierināšanu, jo lielākā daļa DU studentu nāk no Latgales un pēc augstskolas absolvēšanas paliek strādāt Austrumlatvijas reģionā. “Taču mēs nekad nepiekritīsim kaut kāda nosacīti zemāka līmeņa augstskolas statusam. Iedalīt universitātes pēc teritoriālā principa ir ne tikai kļūda, bet arī tiesību pārkāpums,” uzsvēra Barševskis.

Kā ziņots, augstskolām būs jāspecializējas noteiktos virzienos un jānovērš studiju programmu dublēšanās, tādējādi iezīmējot skaidru augstākās izglītības attīstības virzienu. Universitātes un augstskolas definējušas arī tās studiju programmas vai virzienus, kurus tās stiprinās, pārdalot augstskolai paredzētos budžeta līdzekļus saskaņā ar tās stratēģiskajiem uzdevumiem.

Par Daugavpils Universitātes, Liepājas Universitātes, Ventspils Augstskolas, Vidzemes Augstskolas un Rēzeknes Augstskolas primāro un galveno uzdevumu uzskatāma reģionu attīstības veicināšana.

Studiju virzienu ekspansijas mazināšanai, lai precizētu atbildības un kompetenču jomas, lai novērstu programmu dublēšanos, pēc izglītības un zinātnes ministra sarunām ar Latvijas augstākās izglītības iestādēm organizētā veidā tiks sāktas arī daudzpusējas sarunas par ciešāku sadarbību atsevišķu studiju programmu īstenošanā, kā arī par atsevišķu augstskolu apvienošanos.