Mutvārdu vēstures ekspedīcija Latvijas-Baltkrievijas pierobežā
Aktualizēts 20.07.2020 15:52
2020. gada 25.–29. jūnijā norisinājās DU Mutvārdu vēstures centra ekspedīcija Latvijas-Baltkrievijas pierobežā, kas bija iecerēta kā kopīgā ekspedīcija ar Polockas valsts universitātes (Baltkrievija) Mutvārdu vēstures un lauka pētījumu centru. Covid-19 pandēmijas apstākļos nācās mainīt darbības modeli, atsakoties no tiešajiem kontaktiem ar baltkrievu kolēģiem un ievērojot LR sanitārā protokola prasības intervēšanas laikā Latvijas teritorijā. Sadarbība ar Baltkrievijas zinātniekiem norisinājās distancēti, apspriežot respondentu sastāvu un interviju saturu, lai turpmāk kopīgi pētītu tēmu “Migrācijas procesi Latvijas – Baltkrievijas pierobežā: etnokonfesionālais un sociālais aspekts (1930–1970)”.
Ekspedīcijas dalībnieki apmeklēja Sileni, Skrudalienu, Kaplavu, Krāslavu un Indru, intervējot baltkrievus, kuri 20. gs. otrajā pusē dažādu apsvērumu dēļ pārvācās uz dzīvi Latvijā, vai vietējos iedzīvotājus, kuri vēroja šo procesu un iesaistījās tajā noteiktos brīžos. Apmeklētajos pagastos bija iespēja iepazīt arī unikālās vēstures liecības, kas ir saglabātas, pateicoties vietējo novadpētnieku entuziasmam. Īpašu interesi izraisīja fotogrāfa Ignata Miņkeviča veidoto stikla fotonegatīvu kolekcija Skrudalienā un Silenes Romas katoļu baznīcā izveidotais sakrālo priekšmetu un reliģijas vēstures muzejs. Pateicamies daudzfunkcionālā centra „Skrudaliena” vadītājai Sofijai Molei un priesterim Vjačeslavam Rosļakam par viesmīlību! Patiesi laimes mirkļi piedzīvoti ne tikai Indras Laimes muzejā, bet arī ekspedīcijā kopumā, ciemojoties pie jaukajiem un viesmīlīgajiem pierobežas iedzīvotājiem.
Ekspedīcijā piedalījās DU Vēstures katedras darbinieki, studenti un absolventi – biedrības DIVRUNA dalībnieki. Studējošajiem, kuri apgūst DU bakalaura, maģistra un doktora līmeņa vēstures studiju programmas, tā bija lieliska iespēja apceļot Latgales dienvidu daļu un pilnveidot vēsturnieku pētnieku kompetences. Daži ekspedīcijas dalībnieki dalījās savos novērojumos un iegūtajā pieredzē:
Ināra: “Par ekspedīciju varu teikt, ka tā ir ļoti laba iespēja un labākais veids kā mācīties vēsturi un komunicēt ar cilvēkiem; personīgi man tāda nodarbe ļoti iepatikās. Likās interesanti tas, ka intervētājs nezina, kas viņu sagaida, cik lielā mērā būs iespēja atrast kopīgu valodu ar teicēju, jo visticamāk šādos apstākļos kā ekspedīcijā, cilvēki tiksies pirmo reizi.”
Kristaps: “Manuprāt, ekspedīcija pagāja lieliski. Tā deva labāku ieskatu mutvārdu vēsturē un atšķirību cilvēku uzskatos par pagātni, kā arī idejas par tālāko studiju un arī bakalaura darbu izveidi. Šeit varēja redzēt to, kā sadzīvoja dažādas tautas, un dzirdēt par to, kā norisinājās kāda cilvēka dzīve, kuru ietekmēja noteiktas situācijas.
Šī ekspedīcija arī ļāva man praktizēties krievu sarunvalodā, kā arī cilvēku attieksme ietekmēja pozitīvu emociju veidošanos. Katrs labs komentārs vai saruna, vai joks, vai cienasts deva pozitīvu attieksmi pret šiem cilvēkiem un velmi turpināt šo darbu.
Pēc katras sarunas un pagasta apmeklējuma mājās atgriezos laimīgs un ar nepacietību gaidīju nākamo dienu.”
Visumā mutvārdu vēstures ekspedīcijas paver iespēju vēsturniekiem atrauties no arhīva vai citiem tradicionālajiem avotiem un ieraudzīt vēsturi no “vienkārša” cilvēka skatpunkta, smeļoties gadsimtu krāto dzīves pieredzi: “Ekspedīcijas laikā svarīgākais bija cilvēki, kuri uzticēja mums savus likteņus. Viņu likteņi nebija viegli, bet drāmu pilni, pārvarot neiespējamo. Taču uz jautājumu “Kas dzīvē bija visgrūtākais?” visi atbildēja, ka sevišķu grūtību nebija, jo viņi visu pārvarēja, palika dzīvi un bija laimīgi. Stipra gara cilvēki! Dzīvs piemērs dažiem mūsu laikabiedriem!” (Ina).
Ekspedīcija notika ar DU pētniecības granta “Mutvārdu vēsture starpdisciplināro pētījumu kontekstā” (reģ. nr. 14-95/28) un VPP projekta “Indivīda, sabiedrības un valsts mijiedarbība kopējā Latvijas vēstures procesā: vērtību konflikti un kopīgu vērtību veidošanās vēsturiskos lūzuma punktos” (Nr. VPP-IZM-2018/1-0018) atbalstu.
Rakstu sagatavoja:
MVC vadītāja, profesore Irēna Saleniece
un MVC krājuma glabātāja Maija Grizāne
(mvc@du.ces.lv)