Noslēdzās reģionālās svētku kultūrsituācijas izpētes projekta realizācija
Aktualizēts 01.02.2021 11:27
2021. gada 31. janvārī noslēdzās Eiropas Savienības fondu darbības programmas „Izaugsme un nodarbinātība” 1.1.1. specifiskā atbalsta mērķa „Palielināt Latvijas zinātnisko institūciju pētniecisko un inovatīvo kapacitāti un spēju piesaistīt ārējo finansējumu, ieguldot cilvēkresursos un infrastruktūrā” 1.1.1.2. pasākuma „Pēcdoktorantūras pētniecības atbalsts” ietvaros īstenotā projekta „Svētku kultūras transformācijas pierobežā: Latgales un Pleskavas reģiona piemērs” realizācija (vienošanās Nr. 1.1.1.2/16/I/001; pieteikuma Nr. 1.1.1.2/VIAA/1/16/109).
Projekta īstenošanas laikā (01.12.2017.–31.01.2021.) tika sasniegts tā pamatmērķis – veikt kompleksu mūsdienu svētku kultūras transformāciju izpēti divās pierobežas sociokultūras telpās – Latgales reģionā (izpētes pamatobjekts) un Pleskavas apgabalā (fona izpētes objekts) komparatīvā aspektā, ko Daugavpils Universitāte veiksmīgi īstenoja ciešā sadarbībā ar Pleskavas Valsts universitāti.
Projekta ietvaros veiktais fundamentālais pētījums, no vienas puses, balstās abu projekta nosaukumā minēto reģionu respondentu aptaujā – anketēšanā un intervēšanā, kurā 2018. un 2019. gadā iesaistījās 540 Latgales un 366 Pleskavas apgabala iedzīvotāji; no otras puses, svētkiem un svētku kultūras situācijai Latvijas – Krievijas pierobežā veltīto zinātniski teorētisko avotu studijās.
Svētku kultūras pārmaiņu kompleksa izpēte uz Pleskavas apgabala materiāla Krievijā līdz šim faktiski nav veikta, arī Latvijas zinātniskajā apritē saistībā ar Latgales reģionu šī tēma ienāca relatīvi nesen. Projekta pētījums būtībā ir pirmais nopietnais mēģinājums apzināt mūsdienu Latgales svētku kultūrā notiekošās pārmaiņas speciālistu un it īpaši – vietējo iedzīvotāju skatījumā, tos sasaistot ar tuvākā pierobežas teritorijā dzīvojošo cilvēku priekšstatiem.
Minētajā laika posmā īstenotas vairākas aktivitātes, kas ļāva sasniegt būtiskus rezultātus:
1) veiktas padziļinātas pierobežas kultūrsituācijas un svētku kultūras fenomena teorētiskās studijas (aktivitātes ietvaros apzināto avotu skaits ir pārsniedzis 900 vienības);
2) veikta mūsdienu kultūrsituācijas izpēte Latgalē un Pleskavas apgabalā (1. un 2. aktivitātes ietvaros notika 2 pēcdoktorantes mobilitātes braucieni uz Krieviju);
3) pēcdoktorante ir piedalījusies 24 starptautiskajās zinātniskajās konferencēs;
4) onlainā publicētas 7 pēcdoktorantes tēzes;
5) pieņemti publicēšanai un/vai publicēti 13 zinātniskie raksti (1 – Scopus datubāzē indeksētajā izdevumā, 4 – izdevumos, kas iziet izvērtēšanu WOS un Scopus datubāzēs, 2 – ERIH datubāzē indeksētajā izdevumā, 4 – EBSCO datubāzē indeksētajā izdevumā un 2 – RINC datubāzē indeksētajā izdevumā);
6) Latvijas un Krievijas laikrakstos un ziņu portālos plašai lasītāju auditorijai piedāvāti 5 populārzinātniskie raksti;
7) sagatavota un publicēta zinātniskā monogrāfija;
8) abu partnerinstitūciju mājaslapās pieejamas vairākas projektam veltītas preses relīzes, tostarp aktivitāšu apraksti un fotogrāfijas;
9) pēcdoktorante ir piedalījusies 7 zinātnes pārneses pasākumos un 2 VIAA rīkotajos semināros.
Projekta pēcuzraudzības posmā plānotas arī citas aktivitātes:
1) monogrāfijas izdošana angļu vai krievu valodā (ja izdosies iegūt finansējumu) ar turpmāko iekļaušanu starptautiskās datubāzēs;
2) dalība „Eiropas Zinātnieku nakts” un „Zinātnes festivāla” aktivitātēs – lekcijās, intelektuālajās spēlēs u. c.;
3) darba turpināšana pie projekta pieteikuma tēmas – jaunu aptauju veikšana, sasaistot to rezultātus ar projekta ietvaros iegūto statistiku, darbs pie referātiem, publikācijām un citiem projektiem.
Projekta realizācijas laikā īstenotās un līdz šim īstenojamās aktivitātes nodrošināja un turpmāk nodrošinās pētījuma rezultātu ilgtspēju – piesaistīja un turpmāk piesaistīs dažādu mērķgrupu uzmanību (skolēni, studenti, pensionāri, pašvaldību un kultūras namu darbinieki, zinātnieki u. c.), lika un turpmāk liks aizdomāties par nacionālā svētku kultūras mantojuma saglabāšanas un tālāknodošanas svarīgumu, aktualizēja un turpmāk aktualizēs reģionālistikas kā samērā jaunas nozares pastāvēšanas un attīstības nepieciešamību, uzsvēra un turpmāk uzsvērs cilvēku personīgās līdzdalības nozīmi mūsdienu mainīgajos globalizācijas un tehnokrātijas apstākļos.
Papildu informācija:
Daugavpils Universitāte
Humanitāro un sociālo zinātņu institūts
Kultūras pētījumu centrs