Daugavpils Universitāte

Daugavpils Universitātes Humanitārās fakultātes Komparatīvistikas institūts izveidots 2003. gadā uz Daugavpils Universitātes filoloģijas docētāju un doktorantu bāzes ar mērķi veikt starpdisciplinārus lietišķos un teorētiskos kultūras procesu pētījumus un īstenot zinātnes komunikācijas aktivitātes, popularizējot humanitārās zinātnes plašākā sabiedrībā. Institūta metodoloģisko ievirzi nosaka Daugavpils un Latgales reģiona kultūras daudzveidība, kas ir produktīvs materiāls salīdzināmajiem pētījumiem.

Kopš pirmā zinātniskā semināra un zinātnes komunikācijas pasākuma, veltītā zviedru rakstniecei Selmai Lāgerlēvai – „Lidojums sapnī un nomodā” 2003. gada decembrī, kas vienoja zinātniekus, pētniekus ar Latgales pirmsskolas vecuma bērniem un viņu pedagogiem, ir apritējuši desmit gadi. Sākotnējais nedrošais solis ir pārvarēts. DU Komparatīvistikas institūts ir kļuvis par Latvijā vadošo komparatīvo pētījumu centru humanitāro zinātņu jomā. Institūta darbinieku zinātniskais pienesums salīdzināmajās kultūras studijās ir atpazīstams ne tikai Latvijā, bet arī ārpus tās robežām. Mūsdienīgu izmantojot salīdzināmās pētniecības metodoloģiju, institūta profesori un pētnieki pievēršas Latgales un Latvijas kultūras apzināšanai, tipoloģizējot to ar Rietumeiropas un Austrumeiropas kultūras norisēm. Institūta darbinieku – profesoru, asociēto profesoru un pētnieku – zinātniskās pētniecības lauks no specializētas tematiskās fokusācijas, kura mērķēta uz plaša empīriskā materiāla apzināšanu un sistematizēšanu, pārorientējas uz Latvijas kultūrtelpai nozīmīgām un pasaules zinātniskajā apritē aktuālām fundamentālās pētniecības tēmām, piemēram, identitātes un hibriditātes aspekti kultūrā, kultūru komunikācijas jautājumi, lokālās un globālās kultūras mijiedarbe u.c.

Komparatīvistikas institūta rīkotais I Starptautiskais komparatīvistikas kongress 2013. gada 14.–16. novembrī bija sava veida atskats uz padarīto, kā arī pašreizējās pētniecības un nākotnes ieceru reprezentācija. Kongresā piedalījās 121 dalībnieks no 12 valstīm. Plenārsēdi atklāja Daugavpils Universitātes Zinātņu prorektore Inese Kokina, kongresa dalībniekus uzrunāja Humanitārās fakultātes dekāne Maija Burima. Uz kongresa atklāšanu bija ieradies Krievijas Federācijas ģenerālkonsulāta Daugavpilī atašejs Oļegs Ribalkins.

Plenārsēdē bija iekļauti gan pārskatveida ziņojumi, gan šauri fokusēti referāti, demonstrējot komparatīvās metodoloģijas plašos resursus metožu sintēzē. Komparatīvistikas institūta profesore M. Burima sniedza vēsturisku pārskatu par Latvijas komparatīvistikas attīstību, raksturoja tendences mūsdienu Latvijas salīdzināmajā literatūrzinātnē;par mūsdienu krievu literatūras diasporu Gruzijā referēja Gruzijas Zinātņu akadēmijas Šota Rustaveli Literatūras institūta profesore Irine Modebadze un profesoreTatiana Megrelelishvili; pētnieks no Parīzes 8. Universitātes Andre Filler pievērsās neviennozīmīgajam jautājumam par kultūras identitāti; L. Dobičina tekstu tulkotājs Nīderlandē Arie van der Ent iepazīstināja ar savu pieredzi, tulkojot L. Dobičina Daugavpilij veltīto romānu „Pilsēta N.”, Latvijas Kristīgās Akadēmijas docētājs Guntis Dišlers aplūkoja 19. gadsimta Latvijas teritorijas iedzīvotāju attieksmi pret protestantismu un pareizticību.

Komparatīvistikas kongresa ietvaros notika Krievijā atpazīstamu lingvistu un dialektologu atklātās lekcijas, kas piesaistīja gan kongresa dalībnieku, gan Daugavpils Universitātes docētaju, studentu un citu interesentu uzmanību. Pleskavas Valsts universitātes docētājaNataļja Boļšakova skaidroja elektroniskās bibliotēkas „Pskoviāna” izveides priekšnosacījumus, dalījās pieredzē par šī resursa ieviešanu,  uzskatāmi demonstrējot tā izmantošanas iespējas dialektologu un studentu pētījumos. Klātesošajiem tika piedāvāta iespēja iepazīties ar Kazaņas Universitātes docētāja Oļega Žolobova ziņojuma materiāliem par nonālās skaitīšanas sistēmas vēsturi baltiem un slāviem.

Darba grupa „Etnolingvistika. Lingvistiskā pasaules aina” pulcināja 32 zinātniekus no Latvijas, Lietuvas, Igaunijas, Krievijas, Polijas un Japānas. Aktīvas diskusijas izraisīja visi nolasītie ziņojumi, īpaši Maskavas Universitātes (MU) docētāja Aleksandra Griščenkoprezentāzija, kas bija veltīta seniem ftirofāgiem un krievu ekspresīvajam etnonīmam „kalbiti”, DU studentes Nataļjas Ivanovas ziņojums par Latgales vecticībnieku aizliegumiem un MU docētājas Irinas Kačinskas referāts, kurā autore pievērsās radniecības terminu un cilvēku apzīmējumu pēc dzimuma un vecuma izpētei Arhangeļskas izloksnēs. Jautājumus un pārdomas rosinošs bija Krievijas Zinātņu akadēmijas pārstāves Jeļenas Kolosjko referāts par stabilām konstrukcijām ar piederības īpašības vārdiem kā komparatīvās izpētes pamatu. Darba grupas dalībnieki aktīvi iesaistījās diskusijās, bagātināja citu konferences dalībnieku prezentācijas ar personīgajiem novērojumiem un atziņām, kā arī rosināja turpmākiem pētījumiem.

Atklātās lekcijas un darba grubas „Etnolingvistika. Lingvistiskā pasaules aina” organizētas ar krievu fonda „Russkij mir” finansiālo atbalstu (grants Nr. 1179Гр/I-333-13).

Darba grupa „Kultūras atmiņas izpēte” notikaLatvijas, Lietuvas un Baltkrievijas pārrobežu sadarbības programmas projekta „Mutvārdu vēstures centru popularizācija Latvijas un Baltkrievijas pierobežas teritorijā”, Nr. LLB-2-143 ietvaros. Darba grupa tika realizēta kā projekta partneru – DU un Jankas Kupalas Grodņas Universitātes – konference. Tās atklāšanu vadīja asoc. prof. Elīna Vasiļjeva. Uzrunāt projekta ieviesējus un partnerus no Jankas Kupalas Grodņas Universitātes bija ieradusies Baltkrievijas Republikas konsulāta Daugavpilī konsuls Tatjana Kručinina un Daugavpils Universitātes zinātņu prorektore Inese Kokina. Projekta partnera menedžeris no Grodņas UniversitātesSergejs Pivovarčiks uzrunā norādīja uz lielo nozīmi, ko no sadarbības ar Daugavpils Universitāti gūst Grodņas Universitāte, projekta vadītāja prof. M. Burima ziņoja par pierobežas kultūras un vēstures mantojuma izpētes nozīmība un īstenošanas formām. Darba grupa pievērsās mutvārdu vēstures jautājumiem – metodoloģijai, materiāla apstrādei, rezultātu analīzei. Doc. Gatis Ozoliņš un doc. Valentīns Lukaševičspievērsās lauka pētījumiem, kuru tematika saistīta ar cilvēka mūža posmiem.Darba grupas nozīmīgākais akcents – kapu kultūras un vēstures pētījumi Latgales un Grodņas pierobežas teritorijā. Pētnieki secināja, ka ir ļoti daudz līdzību kapu kultūras attīstības tendencēs, ko nosaka abu reģionu multinacionālais iedzīvotāju sastāvs. Mūsdienās kapu kultūra kļūst mazāk kanonizēta. Pētnieki bija apzinājuši Daugavpils Komunālo kapu luterāņu segmentu (doc. Ingrīda Kupšāne), ebreju segmentu (asoc. prof. Elīna Vasiļjeva), musulmaņu apbedījumus (pētn. Žans Badins), bēru specifiku Latgales lauku kapos (lekt. Inguna Teilāne) un vecticībnieku tradīcijās (asoc. prof. Jeļena Koroļova). Referenti pievērsās arī citu konfesiju apbedījumu specifikai Daugavpilī un Grodņas apkārtnē. Tika runāts par uzrakstiem uz kapu pieminekļiem apbedījuma vietu vēsturi, rituāliem apbedīšanas laikā, kapavietas estētiku, apbedītajiem cilvēkiem un citiem kapu kultūras komponentiem. Darba grupā tika nolasīts 21 referāts (16 realizētā projekta ietvaros un 5 referāti, kuru tematika bija tuva projekta tēmai), tāpēc sekcijā piedalījās ne tikai zinātnieki no Latvijas un Baltkrievijas, bet arī no Francijas, Igaunijas un Lietuvas.

Darba grupa „Literatūras vēsture un komparatīvistika” vienoja viskuplāko dalībnieku skaitu. Referātos tika skarti daudzu literāro kontaktu veidi: recepcija, tulkošanas aspekti, ietekmju un aizguvumu jautājumi Rietumeiropas, Baltijas un slāvu literatūrā un kultūrā. Pētnieki un eksperti aktīvi apsprieda savu pētījumu rezultātus, meklēja līdzību un atšķirību cēloņus.

Aktīvs diskusiju gars valdīja arī darba grupās „Sabiedriskās attiecības” un „Kultūra un māksla”, analizējot kultūras un komunikācijas tradīcijas un lomu mūsdienu sabiedrībā.

Paldies visiem kongresa dalībniekiem par produktīvo darbu un augstu zinātnisko līmeni!

Informācijas par kongresu medijos:
http://www.youtube.com/watch?v=YAvw6LfH1Nk&feature=share

Kongresa norisi atbalstīja: