Par DU pētniecības projektā „Svešzemju sānpeldvēžu ekofizioloģiskais stāvoklis un tā izmaiņas Daugavā” paveikto
Aktualizēts 07.10.2020 11:44
Vieni no veiksmīgākajiem svešzemniekiem ūdens ekosistēmās ir vēžveidīgie. Eiropas saldūdeņos 53% no svešzemju sugām veido vēžveidīgie, tajā skaitā Ponto-Kaspijas reģiona izcelsmes svešzemju sānpeldvēži. Sānpeldvēži ūdens ekosistēmās ir nozīmīgs barības ķēdes posms, tādēļ svešzemju sānpeldvēžu ietekme bieži vien ir ļoti būtiska, izmainot tādas ekosistēmas funkcijas kā enerģijas un barības vielu plūsma, kā arī, sasniedzot augstu populāciju blīvumu ūdenstilpēs, tās pamazām izspiež vietējās sānpeldvēžu sugas.
Augsts varbūtības radītājs, ka svešzemju vēžveidīgie kļūs invazīvi, vai jau ir invazīvi, bieži attiecina uz šo taksonu individuālajām īpašībām, kombinācijā ar tādām pazīmēm kā plaša tolerance pret vidi, visēdāju uzvedības veids, dzīves cikls ar ātru vairošanos, lielu skaitu pēcnācēju jeb r sugu dzīves cikls un to fizioloģisko stāvokli (enerģijas rezerves).
DU Dzīvības zinātņu un tehnoloģiju institūta Ekoloģijas departamenta pētnieku grupa jau kopš 2015. gada Valsts pētījuma programmas EVIDEnT apakšprojekta “Svešo sugu izplatība un ietekme saldūdens ekosistēmās” ietvaros ir uzsākusi un turpina svešzemju sānpeldvēžu Pontogammarus robustoides un Gammarusvarsoviensispopulāciju struktūras un dzīves cikla pētījumus Daugavā. Pateicoties 2019. gada DU pētniecības projektaun 2020. gada DU pētniecības projekta „Svešzemju sānpeldvēžuekofizioloģiskais stāvoklis un tā izmaiņas Daugavā” līdzekļiem, ir uzsākti arī šo sugu fizioloģiskie (enerģijas rezervju) pētījumi. Šādi pētījumi tiek veikti ar mērķi, lai arī bioenerģētiskajā līmenī varētu novērtēt šo sugu dzīves ciklu. Analīzē ir iekļauti tādi enerģijas rezervju rādītāji kā triglicerīdi un glikogēns, jo vēžveidīgajiem, tāpat kā citiem dzīvniekiem, tie ir galvenie enerģijas avoti to dzīves ciklā.
Līdz šim 2020. gadā Daugavā, t.sk. Pļaviņu ūdenskrātuvē ir realizētas 6 lauka ekspedīcijas no aprīļa līdz septembrim. Veikta īpatņu laboratoriskā analīze, sagatavoti vairāk kā 200 īpatņi bioķīmiskajām analīzēm un veikta jau daļēja to analīze. Līdzšinējie pētījumi Daugavā liecina, ka reproduktīvais periods svešzemju sānpeldvēžiem ir 4 līdz 5 mēneši, kas ir garāks nekā vietējai sugai Gammaruspulex. 2019. gadā P.robustoides populācijā bija liels pēcnācēju skaits ar trim paaudzēm gadā, kas ir raksturīgi rsugu dzīves cikla stratēģijai. Savukārt šī gada sezonā dominējošo vietu ieņem G. varsoviensis.Enerģijas rezerves 2019. gadā visām sānpeldvēžu sugām ir dzimuma un reproduktīvā cikla atkarīgas, un sezonāli mainīgas, atsevišķos mēnešos P. robustoides populācijā triglicerīdu daudzums ir bijis augstāks, kas var liecināt par izteiktāku plēsēja uzvedību un par augstu vairošanās potenciālu.
Pētījuma rezultāti ir prezentēti tādās zinātniskajās konferencēs kā Latvijas Universitātes 78. zinātniskā konference 2020. gada janvārī un 62th International Scientific Conference of Daugavpils University 2020. gada maijā.
Darba grupa:
Dzīvības zinātņu un tehnoloģiju institūta Ekoloģijas departamenta pētniece, Dr.biol. Jana Paidere, pētniece, Dr.biol. Marina Savicka, pētniece, Maģ.biol. un PMSP “Vides plānošana” 2. studiju gada studējošā Aija Brakovska.
Sagatavoja:
Dzīvības zinātņu un tehnoloģiju institūta Ekoloģijas departamenta pētniece,
Dr.biol. Jana Paidere