Daugavpils Universitāte

Provizoriskais pasaules gala datums ir garām; pētnieciski spraigā un konstruktīvā gaisotnē aizvadīta arī tā gaidīšanas kontekstā simboliskā Raiņa dzejoļu krājuma „Gals un sākums” simtgadei veltīta konference, un, kā redzam, dzīve turpinās.

Rezumējot triju Latvijas zinātniski pētniecisko institūciju – Daugavpils Universitātes, Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūta un Raiņa un Aspazijas muzeja un Memoriālo muzeju apvienības – organizēto konferenci 2012. gada 18. decembrī Raiņa un Aspazijas muzejā Rīgā, Baznīcas ielā, izkristalizējas vairāki jauni aspekti Raiņa daiļrades pētniecībā, kas joprojām ir aktuāls un daudzpusīgs process. To īpaši akcentēja pasākuma norises vietas saimniece Gaida Jablovska. Konferences laikā krājums „Gals un sākums”  tika analizēts un interpretēts ar dažādu metožu starpniecību. Gundega Grīnuma sniedza ieskatu daudzu krājuma dzejoļu tapšanas ainaviskajā specifikā un izteica hipotēzes par dzejnieka vērotās ainavas un krāsu reprezentāciju dzejoļos. Olga Senkāne ar fenomenoloģisko pieeju raksturoja krājumu modernisma kontekstā un akcentēja psiholoģisma struktūras Raiņa dzejā. Maija Burima pievērsās cilvēka koncepcijas izveidei Raiņa mākslinieciskajā pasaulē, analizēja nīčeānisma koncepta izpausmes, marksisma un individualizācijas segmentus krājumam veltītajā laikmeta kritikā, savukārt atsevišķus mesiānisma aspektus krājumā padziļināti pētīja Elīna Kokarēviča. Valentīns Lukaševičs meistarīgi interpretēja krājuma metroritmiskās savdabības nozīmi satura un formas kvintesencē, Janīna Kursīte-Pakule ar lingvistisko skatījumu raksturoja novatorās un arhaiskās leksēmas Raiņa dzejas valodā, uzsvēra to savdabīgo semantiku un invariantus, savukārt Sigita Kušnere pievērsās zīmju un nozīmju atbilsmēm krājuma tekstā.

Vairāki referāti tika izstrādāti ar salīdzināmo metodi: Fjodors Fjodorovs iekonturēja Raiņa dzejas paralēles ar vācu dzejnieka Paula Cēlāna un krievu dzejnieka Jurija Odarčenko daiļradi; tipoloģiskajām līdzībām pievērsās Viesturs Vecgrāvis, iezīmējot gala un sākumamotīva atsķirīgo izvērsumu Raiņa un Kārļa Skalbes dzejā, bet Jānis Zālītis ieskicēja dažus Paula Dauges dzīves un personības aspektus, kas palīdz precīzāk izprast krājuma „Gals un sākums”  kontekstus.

Konferenci raksturoja rūpīgi izstrādātas prezentācijas un jaunu perspektīvu pieteikums Raiņa lirikas interpretācijā.

Foto galerija: 18.12.2912. Raiņa dzejoļu krājuma „Gals un sākums” simtgadei veltīta konference

Papildus informācija:
prof. Maija Burima
Daugavpils Universitāte
t.: 654 24238
e-pasts: maija.burima@du.ces.lv