Pasākumu cikls “ĢIMENE LATVIJĀ UN ZVIEDRIJĀ”
Aktualizēts 03.11.2014 15:50
DU Komparatīvistikas institūts ar Zviedru institūta Zviedrijā un Zviedrijas vēstniecības Latvijā atbalstu no 2014. gada 3. novembra līdz 7. novembrim rīko zinātnes pārneses pasākumu ciklu “ĢIMENE LATVIJĀ UN ZVIEDRIJĀ”.
Pasākumu cikls ĢIMENE LATVIJĀ UN ZVIEDRIJĀ ir veltīts zviedru kultūras iepazīšanai, latviešu un zviedru sabiedrības dzīvesveida salīdzinājumam. Tā mērķis – veicināt izpratni par ģimenes lomu Latvijā un Zviedrijā, kā arī akcentēt latviešu un zviedru sociokultūras modeļu kopīgās un specifiskās iezīmes dažādai mērķauditorijai: skolotājiem, studentiem, skolēniem, bērniem un citiem interesentiem.
Pasākumu cikla ietvaros notiks vairākas aktivitātes: konkursi skolēniem un studentiem, zviedru filmu festivāls, izstādes, semināri, tikšanās ar Zviedrijas vēstnieku Latvijā Henriku Landerholmu(Henrik Landerholm), zviedru žurnālisti un publicisti Barbrū Hedvalli (Barbro Hedvall),dokumentālās filmas „NEKAD NEPADODIES, DĒLS!” (Never give up, Son!) scenārija autori un režisori Lineju Vidēni (Linnea Widen), izstādes ”ORD” autoru mākslinieku Alekseju Koškinu u.c.
PASĀKUMU PROGRAMMA:
Līdz 2014. gada 31. oktobrim konkursa darbu iesniegšana:
- „Kas ir ģimene?” – Pamatskolas skolēnu fotogrāfiju konkursa nolikums
- „21. gadsimta ģimene” – Vidusskolas skolēnu īsfilmu konkursa nolikums
- „Koncepts ’ģimene’ latviešu un zviedru literatūrā” – Studentu zinātnisko darbu konkursa nolikums
3. novembrī plkst. 18:00 Parādes ielā 1, 115. aud. notiks tikšanās ar Zviedrijas vēstnieku Latvijā Henriku Landerholmu (Henrik Landerholm), zviedru žurnālisti un publicisti Barbrū Hedvalli (Barbro Hedvall), dokumentālās filmas „NEKAD NEPADODIES, DĒLS!” (Never give up, Son!) scenārija autori un režisori Lineju Vidēni (Linnea Widen).
Pēc filmas būs iespēja tikties ar izstādes ”ORD” (“Vārds”) autoru mākslinieku Alekseju Koškinu.
2014. gada 4. novembrī plkst. 13.00 Daugavpils Universitātē, Vienības ielā 13, 310.aud.
- Skolēnu un studentu darbu konkursu rezultātu pasludināšana un laureātu apbalvošana.
- Zviedrijas vēstnieka Henrika Landerholma (Henrik Landerholm) priekšlasījums„Zviedrijas ģimenes šodien.”
Kā vīrieši un sievietes Zviedrijā ir atsvabinājušies no tradicionāliem priekšstatiem par ģimeni un tagad tiecas dzīvot kopā uz līdztiesības pamatiem.
- Zviedru žurnālistes un publicistes Barbrū Hedvalles (Barbro Hedvall) prezentācija „Dzimumu līdztiesība Zviedrijā”.
- Daugavpils Universitātes Sociālās psiholoģijas katedras docentes, Dr. psych.Tatjanas Uzoles prezentācija “Latvijas ģimenes sociālais un psiholoģiskais portrets: raksturojums un tendences”.
- Diskusija.
2014. gada 4. novembris – 2014. gada 7. novembris
· Zviedru filmu festivāls Daugavpils Universitātē, Vienības ielā 13, 103. un 310. aud.
Zviedru filmu festivāls piedāvā daudzveidīgu mūsdienu filmu programmu.
Filmu festivāla programma (PDF, 1.9 Mb)
Politika, mīla, fantāzija, pasaku filmas bērniem un pusaudžiem un jaukas zviedru īsfilmas – tas viss gaidāms Zviedru filmu festivālā.
Filmas tiks rādītas oriģinālvalodā, ar tulkojumu latviešu valodā. Ieeja bezmaksas.
2014. gada 4. novembris – 2014. gada 7. novembris
Skolēnu iesūtīto fotogrāfiju izstāde Daugavpils Universitātē, 3. stāva foajē, Vienības ielā 13.
2014. gada 4. novembris – 2014. gada 28. novembris
Izstāde „Dzīves puzle: Ģimenes loma Zviedrijā” Daugavpils Universitātē, 3. stāva foajē, Vienības ielā 13.
Ilgas būt sava bērna tuvumā, un iespēja to piepildīt.
Bērni, vecāki, darba dzīve, mājas, materiālais nodrošinājums un dzimumu līdztiesība: dažādi aspekti, ko Zviedrijā mēdz dēvēt par ”dzīves puzli”. Šī izstāde ir vēstījums par tēva lomu un to, ko sabiedrība var darīt, lai reālajā dzīvē būtu vieglāk apvienot dzimumu līdztiesību, vecāku lomu un darba dzīvi.
Vecāku pabalstus Zviedrijā iedibināja 1970.-tajos gados. Šo reformu caurstrāvoja jauns, svaigs skatījums uz vīrieti un sievieti saistībā ar darbu un ģimenes dzīvi. Kopš tā laika dzimumu līdztiesība Zviedrijā allaž uzskatīta par būtisku politisku mērķi: līdztiesība kā darbavietā, tā arī mājās un saskarsmē ar bērnu.
Jau 1930. gadā visas jaunās māmiņas Zviedrijā varēja saņemt maternitātes pabalstu, neatkarīgi no sava nodarbinātības statusa. Modernā vecāku apdrošināšana un vecāku pabalsti tika ieviesti 1974. gadā. Līdz ar to tiesības uz vecāku atvaļinājumu ieguva gan tēvi, gan mātes. Vecāku pabalstu sistēma veidojās uz darbaspēka trūkuma fona un izkristalizējās aktīvu sabiedrisko diskusiju rezultātā par dzimumu līdztiesību. Valstij bija vajadzīga sieviešu profesionalitāte, izglītība un darba pieredze. No tautsaimniecības viedokļa kļuva nepiedodami atstāt pusi iedzīvotāju ārpus darba dzīves. Pieaugošie nodokļu ieņēmumi kalpoja par svarīgu priekšnosacījumu paplašinātās labklājības sistēmas finansēšanai.
Uzlabota bērnu aprūpes kārtība valstī atviegloja vecāku iespējas dzīvot līdztiesīgi. 1971. gadā notika pāreja uz nodokļu iekasēšanu laulātiem vīriešiem un sievietēm no katra atsevišķi, kas arī veicināja attīstību.
Pieņemot ikvienu politisku lēmumu, Zviedrijas valdība raugās, lai tiktu ņemti vērā dzimumu līdztiesības aspekti. Valstī darbojas Diskriminācijas ombūda birojs – valsts pārvaldes iestāde, kuras uzdevums ir izskaust diskrimināciju un veicināt indivīda tiesību ievērošanu. Diskriminācijas ombūds uzrauga, kā dzīvē tiek ievērots Likums par vecāku atvaļinājumu, un raugās, lai darbavietās netiktu diskriminēti darbinieki, kas izmanto vecāku atvaļinājumu.
Zviedrija turpina īstenot aktīvu politiku, lai panāktu, ka tēvi vairāk izmanto vecāku pabalstu iespējas. Tas tiek darīts nolūkā stiprināt dzimumu līdztiesību, taču arī tādēļ, ka ikvienam bērnam ir tiesības uz saskarsmi ar abiem saviem vecākiem.
Šodien Zviedrijā ir visdāsnākā vecāku pabalstu kārtība pasaulē, augstākais darba tirgū nodarbinātu mazu bērnu māmiņu īpatsvars pasaulē, augsti dzimstības rādītāji un jauna tēvu paaudze, kura par pašsaprotamu uzskata izmantot bērna kopšanas atvaļinājumu.
2014. gada 4. novembris – 2014. gada 28. novembris
Mākslinieka Alekseja Koškina izstāde „ORD” (Vārds) Daugavpils Universitātē, Parādes 1,1a (stikla pārejā).
Izstādes atklāšana 2014. gada 3. novembrī plkst.19.00.
Grafikas cikls “ORD” ir stāsts par vārdu – vienu no svarīgākajām dzīves sastāvdaļām. Veidojot cikla darbus, par vienu no vadmotīviem tika izmantota rakstītā vārda attīstība Skandināvijā un Baltijā – no rūnu raksta uz akmeņiem un papīra, kalendāriem un dzejas līdz mūsdienu rakstības veidiem – grafiti, kaligrāfijai, digitālajai drukai. Īpaša uzmanība veltīta rakstībai izmantotajiem materiāliem – akmens, papīrs un citi, kas atspoguļojās arī pašu darbu tapšanā.
Aicinām apmeklēt Zviedru nedēļas pasākumus!
Pasākumus atbalsta:
Papildu informācija:
Ilona Ļaha
Daugavpils Universitāte
Komparatīvistikas institūts
Vienības iela 13 – 314. aud.
Daugavpils, LV – 5400
Mob. tālr.:29226062
e-pasts: ilona.laha@du.ces.lv