Profesionālā bakalaura studiju programma “Sākumizglītības skolotājs”
Profesionālā bakalaura studiju programma “Sākumizglītības skolotājs” |
|
| Fakultāte
Izglītības un vadības fakultāte |
Akreditēta
Licencēta 2020. gada 13. oktobrī |
| Iegūstamā kvalifikācija un profesionālais grāds
Profesionālais bakalaura grāds pedagogu izglītībā un skolotāja kvalifikācija |
Studiju veids un ilgums
pilna laika studijas (P) – 4 gadi nepilna laika studijas (N) – 4,5 gadi |
| Apjoms kredītpunktos
160 KP (240 ECTS) |
|
Sekmīgi absolvējot programmu ir iespēja:
- Strādāt atbilstoši iegūtajai kvalifikācijai pirmsskolas un pamatizglītības iestādēs ES un Latvijā.
- Studēt tālāk Daugavpils Universitātes maģistra studiju programmās “Izglītības zinātnes”, „Sabiedrības un iestāžu vadība”, „Karjeras konsultants un jaunatnes lietu speciālists”, citās augstskolās Latvijā un ārzemēs.
Studiju metodes:
Visu studiju kursu apguvē tiks izmantotas daudzveidīgas studiju metodes – gan tradicionālās (lekcijas- ievadlekcijas, pārskata, problēmlekcijas), gan interaktīvās (pāru un grupu darbs, projektu veidošana, diskusijas, lomu spēles, situāciju analīze, situāciju simulācija, lietišķās spēles u. tml.), gan laboratorijas un praktisko darbu mācību metodes. Liela nozīme studiju procesā atvēlama interaktīvām problēmlekcijām ar aktīvu studējošo iesaisti, veicinot prasmi argumentēt savu viedokli, abpusēji gūstot atgriezenisko saikni par studiju procesa kvalitāti.
Studiju programmas struktūra paredz moduļu sistēmas pieeju, piedāvājot obligātās un papildus izvēles moduļus, tādējādi radot iespēju studējošajiem pašiem veidot savu studiju satura izvēli, atbilstoši savai turpmākās karjeras ievirzei un nepieciešamajām kompetencēm.
Studiju programmas īstenošanā piedalīsies DU akadēmiskais personāls, vieslektori un dažādu izglītības nozaru praktizējošie speciālisti.
Studiju laikā Tu apgūsi:
Studiju programmas koncepcija ir orientēta uz praksē un pētniecībā balstītām studijām, kas ļauj jaunajiem speciālistiem jau studiju laikā iepazīt darba specifiku pamatizglītības pirmajā posmā (1. – 6. klases) un pirmsskolā, un vērst savu uzmanību uz nozares aktualitātēm.
Studiju programmu veido vispārizglītojošie studiju kursi, nozares (profesionālās darbības jomas) teorētiskie pamatkursi un informācijas tehnoloģiju kursi, nozares (profesionālās darbības jomas) profesionālās specializācijas kursi, izvēles daļas kursi, prakses, valsts pārbaudījums.
| 1.studiju gads |
|
studiju kursos Skolotāja profesionālās darbības pamati; Pedagoģiskā procesa tiesiskie aspekti; Mācīšana un mācīšanās; Izglītības procesa organizācija sākumskolā, padziļināti apgūsi pedagoģiskā procesa plānošanas, īstenošanas, novērtēšanas, principus, to pielietošanas iespējas praktiskajā pedagoģiskajā darbībā, atbilstoši sociālajām vajadzībām un aktuālām izglītības zinātnes un prakses vajadzībām. Kā arī uzzināsi darba tiesisko attiecību prasības. Studiju kursu Sociāli emocionālā mācīšanās un Psiholoģija skolotājiem apguves rezultātā, studējošie zinās, kā mācību jomas saturu mācīt dažādu vecumu izglītojamiem un kā veidot atbilstošo mācību vidi. Sāksi apgūt obligāto moduli ”Sākumizglītības skolotājs (1.–3. klase)”, kurā apgūsi atbilstošo jomu metodiskā darba iemaņas un kurā ietilpst šādi studiju kursi: Kultūras izpratnes un pašizpausmes mākslā mācību jomas caurviju kompetences: Vizuālā māksla. Mūzika. Kustību māksla; Valodu mācību joma: Angļu valoda, tās metodika I; Dabaszinātņu joma: Dabaszinības I; Tehnoloģiju joma: Dizains un tehnoloģijas I. Sākot ar pirmo studiju gadu, ir iespēja padziļināti apgūst pētnieciskā darba izstrādes metodoloģiju studiju kursā Pētniecība izglītībā. 1.studiju darbs. Studējošais izvēlas studiju darba tēmu un mērķtiecīgi strādā pie šīs tēmas izpētes visā studiju laikā. Kā arī īstenosies Prakse I kādā no Izglītības iestādēm, kurā vērosi mācību procesa plānošanu, organizēšanu un izvērtēšanu. |
| 2.studiju gads |
|
Studiju kursos Iekļaujošā un speciālā izglītība; Informāciju tehnoloģija izglītībā. 2.studiju darbs, uzzināsi kā lietot informācijas un komunikācijas tehnoloģijas; kā veicinātu iekļaujošo vidi. Otrajā studiju gadā studējošie, strādājot pie otrā studiju darba izstrādes, analizē zinātnisko literatūru, tostarp starptautiskajās datu bāzēs pieejamās zinātniskās publikācijas, un pēta iepriekš izvēlētās studiju darba tēmas teorētiskos pamatus; mācās izstrādāt datu vākšanas instrumentus empīriskajam pētījumam. Obligātā moduļa ”Sākumizglītības skolotājs (1.–3. klase)” studiju kursos Sociālā un pilsoniskā joma: Sociālās zinības I; Veselības un fiziskās aktivitātes joma I; Valodu mācību joma: Latviešu valoda, tās metodika I; Matemātikas joma: Matemātika, tās metodika I, turpināsi un pabeigsi pārzināt pārējo mācību jomu saturu, pamatkompetences, caurviju kompetences un metodiku pedagoģiskā procesa uzlabošanai. Kā arī sāksi apgūt obligāto moduli ”Sākumizglītības skolotājs (4.–6. klase)”: Valodu mācību joma: Latviešu valoda, tās metodika II; Valodu mācību joma: Angļu valoda, tās metodika II; Matemātikas joma: Matemātika, tās metodika II; Dabaszinātņu joma: Dabaszinības II, kurā sāksi apgūt atbilstošo jomu metodiskā darba iemaņas. Mācību jomu satura padziļinātai teorētiskai apguvei tika izveidots “Jomu mācību satura modulis”, kuru sāksi apgūt studiju kursos Bērnu un jauniešu literatūra I; Bilingvālā izglītība un CLIL pieeja. Tev būs iespēja padziļināt teorētiskās zināšanas latviešu valodas un literatūras jomās. “Jomu mācību satura modulis” saistīts ar moduli “Sākumizglītības skolotājs (4.–6. klasē)”. Savas zināšanas, prasmes un kompetences studējošie būs apliecinājuši pedagoģiskas Prakses II (1.-3. klasēs) laikā par mācību priekšmetu/jomu mācību procesa plānošanu, organizēšanu un izvērtēšanu. Tiks piedāvāti arī brīvās izvēles studiju kursi. |
| 3.studiju gads |
|
Obligātā moduļa ”Sākumizglītības skolotājs (4.–6. klase)” studiju kursos Kultūras izpratnes un pašizpausmes mākslā joma: Literatūra, tās metodika; Sociālā un pilsoniskā joma: Sociālās zinības II. Vēsture; Dabaszinātņu joma: Dabaszinības II; Tehnoloģiju joma. Dizains un tehnoloģijas II. Datorika; Veselības un fiziskās aktivitātes joma II, turpināsi un pabeigsi pārzināt atbilstošo jomu metodiskā darba iemaņas. Obligātā “Jomu mācību satura moduļa” studiju kursos Matemātiskās loģikas un kopu teorijas elementi; Elementārās matemātikas metodes; Leksikoloģija un frazeoloģija skolotājiem (angļu valoda); Angļu valodas fonētika un fonoloģija skolotājiem; Vispārīgā bioloģija. Ievads ekoloģijā, studējošie turpinās un pabeigs padziļināt teorētiskās zināšanas matemātikas, angļu valodas un dabaszinību jomās. Profesionālās kvalifikācijas pilnveidei tiks piedāvāta iespēja izvēlēt un sākt apgūt vienu no četriem izvēles moduļiem, atbilstoši savai turpmākās karjeras ievirzei:
Trešajā studiju darbā iepriekš izvēlētās tēmas kontekstā, studējošie apkopo, adaptē un patstāvīgi izstrādā metodiskos materiālus. Savas zināšanas, prasmes un kompetences studējošie būs apliecinājuši pedagoģiskās Prakses III (4.-6. klasēs) laikā. Tiks piedāvāti arī brīvās izvēles studiju kursi. |
| 4.studiju gads |
|
Studiju kursos Ievads izglītībā ilgtspējīgai attīstībai; Izglītības vadība; Valsts, civilā un vides aizsardzība, tiks izprasts, kā rūpēties par savu un visas Pasaules fizisko, intelektuālo, emocionālo veselību un labklājību ilgtspējīgi; kā ievērot darba aizsardzības un vides aizsardzības prasības; par izglītības vadības stiliem un citiem svarīgiem pamataspektiem. Profesionālās kvalifikācijas pilnveidei noslēgsies vienā no četriem izvēles moduļiem apguve, atbilstoši nepieciešamajām kompetencēm. Liela uzmanība pievērsta Prakšu izvēlei: savas zināšanas, prasmes un kompetences studējošie būs apliecinājuši pedagoģiskas Prakses IV laikā. Tiks piedāvāta iespēja iziet praksi vai Pirmsskolas izglītības iestādē (Pirmsskolas metodiskā darba prakse), vai Skolā (Sākumizglītības skolotāja prakse), atbilstoši patstāvīgajai izvēlei un turpmākai karjerai. Pedagoģiskās prakses laikā būtisks uzdevums ir plānot un organizēt pētījumu bakalaura darba izstrādei studiju noslēguma posmā skolotāja kvalifikācijas iegūšanai. Studiju gada beigās notiks Valsts noslēguma pārbaudījums – kvalifikācijas eksāmens un bakalaura darba aizstāvēšana. Bakalaura darbu studējošais izstrādās kā zinātnisku pētījumu par konkrētu tēmu. Kvalifikācijas eksāmenā studējošais apliecinās izpratni par mācību jomu mērķiem, satura likumsakarībām un pamatprincipiem, apguves formām un metodēm. Studējošais prezentēs prasmes plānot un īstenot mācību procesu, vērtēt izglītojamo sniegumu, sadarbojoties ar kolēģiem, reflektēt par savu kompetenci un sniegt atgriezenisko saiti. Tiks piedāvāti arī brīvās izvēles studiju kursi. |
Uzņemšanas prasības:
Vidējās izglītības dokumenta gada vidēja atzīme obligātajos mācību priekšmetos ir ne zemāka par 7 ballēm (ja vidējā atzīme atestātā ir zemāka par 7 ballēm, tiek dota iespēja kārtot papildus pārbaudījumu – pārrunas (mutisks pārbaudījums). Zemākais vidējās atzīmes slieksnis – 6 balles).
Uzņemšanai studiju programmā nepieciešamā vidējās izglītības dokumenta gada vidējā atzīme obligātajos mācību priekšmetos tiek aprēķināta no šādiem vidējās izglītības mācību priekšmetiem:
- izglītības programmās ar latviešu mācībvalodu: latviešu valoda, mazākumtautību valoda un literatūra, pirmā svešvaloda, otrā svešvaloda, trešā svešvaloda, matemātika, informātika, sports, dabaszinības, fizika, ķīmija, bioloģija, Latvijas un pasaules vēsture, literatūra, mūzika, vizuālā māksla, ja tādi ir norādīti vidējās izglītības dokumentā;
- mazākumtautību izglītības programmās: latviešu valoda, literatūra, mazākumtautību valoda un literatūra, pirmā svešvaloda, otrā svešvaloda, matemātika, informātika, sports, dabaszinības, fizika, ķīmija, bioloģija, Latvijas un pasaules vēsture, mūzika, vizuālā māksla, ja tādi ir norādīti vidējās izglītības dokumentā.
Kopēja konkursa punktu summa veidojas no:
- vidējās atzīmes obligātajos mācību priekšmetos, ko apliecina vidējās izglītības dokuments – 25%;
- vērtējumiem centralizētajos eksāmenos: CE latviešu valodā*, CE matemātikā** un CE svešvalodā (vai STIP svešvalodā) – 25%;
- personām, kuras ieguvušas vidējo izglītību līdz 2004. gadam (neieskaitot), kā arī personām, kuras ieguvušas vidējo izglītību ārvalstīs vai personām ar īpašām vajadzībām: gala atzīme latviešu valodā un literatūrā, gala atzīme matemātikā un gala atzīme svešvalodā/vai STIP svešvalodā;
- atzīmes vidējās izglītības mācību iestāžu absolventu izglītības dokumentos, ja vērtēšanā izmantota 5 ballu skala, 10 ballu skalas atzīmēm pielīdzina šādi: mācību priekšmetā iegūtā gada atzīme 5 (teicami) tiek pielīdzināta gada atzīmei 9 (teicami), atzīme 4 (labi) – atzīmei 7 (labi), atzīme 3 (viduvēji) – atzīmei 5 (viduvēji);
- iestājpārbaudījuma (izglītības gadījuma analīze): mutisks un rakstveida (200-300 vārdu) – 50%.
Priekšrocības iestājpārbaudījumā (iespēja iegūt papildus 2 punktus), par priekšrocību piemērošanu un papildpunktu piešķiršanu lemj iestājpārbaudījuma komisija:
- 1 punkts – rekomendācijas un/vai apliecinājumi (ja ir) par iepriekšējo pieredzi pedagoģiskajā darbā pēdējo trīs gadu laikā (piemēram, darbs bērnu un jauniešu nometnēs, svētdienas skolā: auklītes darbs u.c.) un brīvprātīgo darbu (piemēram, dalība jauniešu NVO, interešu izglītībā, dažādu nometņu, kursu, semināru organizēšanā un/vai īstenošanā u.c.);
- 1 punkts – dalība Latvijas valsts vai reģiona skolēnu zinātniskajās konferencēs un/vai olimpiādēs pēdējo trīs gadu laikā.
* Centralizētais eksāmens latviešu valodā un literatūrā līdz 2011.gadam vai centralizētais eksāmens latviešu valodā no 2012.gada.
** Personām, kuras ieguvušas vidējo izglītību līdz 2008. gadam, centralizētais eksāmens matemātikā var tikt aizstāts ar vidējās izglītības dokumenta gada atzīmi matemātikā (vai vidējo atzīmi algebrā un ģeometrijā).