Svešzemju sānpelde “Pontogammarus robustoides” Latvijas iekšējos ūdeņos
Aktualizēts 30.08.2017 01:45
Ar svešzemju sugām saistītie jautājumi gan Eiropā, gan Latvijā, gan pasaulē kopumā aizvien ir ļoti aktuāli. Tās ir sākot no mums pat ikdienā nepamanāmām mikroorgamismu, sēņu un beidzot ar augu un dzīvnieku sugām, kuras tīši vai netīši nokļuvušas sev jaunā vidē, naturalizējušās un veido dzīvotspējīgas populācijas. Svešzemju sugu parādīšanās jaunās vietās ne vienmēr ir iemesls lielām bažām. Tomēr nozīmīga daļa svešzemju sugu var kļūt invazīvas un radīt būtiski kaitīgu ietekmi uz bioloģisko daudzveidību un attiecīgajiem ekosistēmu pakalpojumiem, kā arī radīt citāda veida sociālu un ekonomisku ietekmi. Apmēram 12 000 sugu Eiropas Savienības un citu Eiropas valstu vidē ir svešzemju sugas, un tiek lēsts, ka aptuveni 10 līdz 15 % no tām ir invazīvas.
Latvijā svešzemju dzīvnieku sugas ir sākot no bezmugurkaulniekiem un beidzot ar zīdītājiem un putniem. Viena no bezmugukaulnieku grupām, kura arī ir pārstāvēta ar svešzemju sugām ir vēžveidīgie, pagaidām vēl grūti apgalvot, ka tās visas Latvijā ir invazīvas, bet uzmanība un pētījumi par šo sugu izplatību, ekoloģiju un ģenētiku tiek veikti. Latvijas iekšējos ūdeņos ir izplatīti tādi lielie svešzemju vēži kā Amerikas signālvēzis un dzeloņvaigu vēzis jeb Amerikas svītrainais vēzis, kuru dabiskais izplatības areāls ir Ziemeļamerika un šaurspīļu upesvēzis, kura dabiskais izplatības areāls ir Kaspijas jūras baseins. Savukārt daudz nepamanāmāks, bet arī Latvijas ūdeņos sastopamais svešzemju Kaspijas, Melnās un Azovas jūru baseinu vēžveidīgo pārstāvis ir sānpeldvēzis jeb sānpelde Pontogammarus robustoides. Sānpeldes ir sīki vēzīši (pieaugušu īpatņu garums vidēji līdz 10-12 mm) ar plānu čaulu un galvenokārt no sāniem saplacinātu ķermeni, ar raksturīgu peldēšanu uz sāniem, no kā arī ir ieguvuši savu nosaukumu. To sugu lielākā daudzveidība sastopama jūrās, mazāk saldūdeņos. Latvijas ezeros un upēs ir sastopamas vairākas vietējās droši zināmās sānpeldvēžu sugas Gammarus lacustris, Gammarus pulex, Gammarus varsoviensis un Synurella ambulans, kā arī reliktā sānpelde, kura sastopama Latvijas galvenokārt Latgales dziļajos ezeros Pallasiola quadrispinosa un, kura ir ierakstīta Latvijas Sarkanajā grāmatā.
Svešzemju sāmpelde Pontogammarus robustoides tāpat kā citas sānpeldes ir no sāniem saplacinātu, masīvu, ķermeni, kas sastāv no galvas ar diviem pāriem antenu, krūšu un vēdera posmiem, un tā saucamā telsona. Ja kāda sānpelde tiek noķerta, tad vizuāli atšķirībā no vietējām sānpeldēm tās antenas ir salīdzinoši īsākas, druknas un vairāk vai mazāk vienāda garuma, pat janajiem īpatņiem. Tomēr droši par svešzemju sugas klātbūtni var pārliecināties, ja tā tiek aplūkota zem mikroskopa lielākā palielinājumā.
Ja mēs izmantotu mikroskopu, tad noteikti jāpievērš uzmanība zem krūšu posma novietotajām kājām. Krūšu posma septītā segmenta kājas pirmais lielākais pamatposms veido plašu daivu, kas nesniedzas tālāk par šīs kājas nākamo posmu. Daivas mala ir klāta ar matiņiem. Savukārt vēdera pirmā urosomas segmenta mugurējā daļā centrāli ir novietoti 4-7 dzelkšņi (nevis matiņi vai sariņi), otrā urosomas segmenta mugurējā daļā centrāli ir novietoti 4-5 dzelkšņi, bet trešā urosomas segmenta 2-3 dzelkšņu pāris novietoti tā malās. Vēdera posma pēdējās jeb 3 kājas iekšējais zars ir 3-4 reizes īsāks nekā ārējais zars. Vidējais ķermeņa garums ir 12 mm, rudenī mātītes var sasniegt 11-18 mm garumu.Pontogammarus robustoides un tā noteikšanas galvenās pazīmes
Latvijā šīs svešzemju sugas sastopamība un izplatība galvenokārt ir saistāma ar Daugavu, tās ūdenskrātuvēm un grīvu, Lielupi, un citu lielo upju grīvām, to pietekām (Ventas, Salacas, Gaujas), un mazo upju grīvām (Rīgas līcis, Baltijas jūras līcis – Aģe, Ķīšupe, Mērsraga kanāls, Roja u.c.). Šādai sugas sastopamībai un izplatībai Latvijā ir vismaz divi izskaidrojumi. Pirmkārt tas ir saistīts ar šīs un citu svešzemju sānpelžu un mizīdu introdukciju zivju barības bāzes uzlabošanai pagājušā gadsimta 60.gados Lielajā Baltezerā un Ķeguma ūdenskrātuvē. Pašlaik tā ir sastopama arī Rīgas un Pļaviņu ūdenskrātuvēs, un ir konstatēta arī tās izplatība augšup pa Daugavu. Otrkārt šīs sugas sastopamību Baltijas jūrā un Eiropas iekšējos ūdeņos skaidro ar tās sākotnējo introdukciju Lietuvā Kauņas ūdenskrātuvē (Nemunas upe) un tās ezeros, un tālāko tās izplatību Kuršu lagūnā. Līdz ar to Kuršu lagūna tiek uzskatīta par vienu no sākumpunktiem tās tālākai izplatībai Baltijas jūras baseinā. Liela nozīme šīs sugas izplatībai ir saistīta arī ar cilvēka aktivitātēm, kā laivošana, kuģošana, jo suga spēj piestiprināties un ilglaicīgi noturēties pie dažādām virsmām, kā arī ar kuģu balasta ūdeņiem jūrās.
Sugas augstais izplatības potenciāls ir saistīts ar tās plašo vides toleranci, tā spēj veidot 2 – 3 paaudzes veģetācijas sezonā, var sasniegt augstu auglību (līdz pat 160 oliņām uz vienu mātīti), ar barošanās veidu un uzvedību (visēdāji, plēsēji). Tāpat kā citas tā saucamā Ponto-Kaspijas reģiona izcelsmes sānpeldes arī šī suga tiek dēvēta par “killer shrimp” sānpeldi. Suga var paciest lielāku ūdens piesārņojumu nekā vietējās sānpelžu sugas. Sugai piemērotākie vides apstākļi ir stāvošas un lēni tekošas ūdenstilpes ar plašu seklu piekrastes zonu, arī ūdenskrātuves. Zinātnieki arī atzīme, ka tieši upju hidroelektrostaciju kaskāžu veidošana ir viens no veicinošiem faktoriem sugas izplatībā. Atrodamas tieši starp ūdens augiem, akmeņiem, ūdenī iekrutušiem kokiem, starp lielākām detrīta daļām, arī starp sēdgliemenēm, ja ar tām ir bagātīgi klāts ūdenstilpes krasts.
Kaut arī svešzemju sānpelde ir maza, tomēr tai, kā arī citām Ponto-Kaspijas reģiona izcelsmes sānpeldēm upēs un ezeros ir nozīmīga ietekme uz ūdenstilpņu biodaudzveidību. Šo sugu klātbūtnē samazinās vietējo sānpelžu sugu daudzveidība un īpatņu skaits, ietekmē arī citu vēzīti vienādkājvēzi ūdens ēzelīti un citus bezmugurkaulniekus. Piemēram, mūsu pētījumos Daugavas ūdenskrātuvēs esam konstatējuši, ka no sānpeldēm praktiski vienīgais dominants šajās ūdenskrātuvēs ir šī svešzemju sānpelde.
Citas Ponto-Kaspijas reģiona sānpeldes
Mūsu un Latvijas Hidroekologijas institūta pētījumos ir konstatēts, ka Latvijas iekšējos ūdeņos, piemēram Daugavas grīvas ūdeņos, sāk izplatīties arī citas Ponto-Kaspijas reģiona sānpeldes kā Obesogammarus crassus un Dikerogammarus villosus (“demon shrimp”). Abas tiek uzskatītas par augsta riska invazīvām sugam. D. villosus tāpat kā citas dikerogammarusu sugas bieži vien ir dominējošās, pat starp citām svešzemju sānpelžu sugām, un vēl aizvien uzrāda veiksmīgas izpaltības sekmes.
Pētījuma atbalsts: Valsts pētījumu programmas “Latvijas ekosistēmu vērtība un tās dinamika klimata ietekmē” – EVIDEnT projekts nr. 2. Svešo sugu izplatība un ietekme uz Baltijas jūras un saldūdens ekosistēmām apakšprojekts nr. 2.4. Svešo sugu izplatība un ietekme saldūdens ekosistēmās
Sagatavoja: J.Paidere. DU Dzīvības zinātņu un tehnoloģiju institūts, Hidroekoloģijas laboratorija, 2017.gada augusts